Vai būsi mana meitene?

Mūsu sarakste sākās pirms četriem gadiem, kādu laiciņu sarakstījāmies un tad pavisam spontāni sarunāju randiņu! Toreiza ar bija dikti liels aukstums,bet mani tas nebiedēja un devos uz Rīgu! Bijām sarunājuši tikties Teikā, ieskrēju veikalā nopirkt ciema kukuli un zvanīju puisim, kur viņš ir! Tad nu viņu ieraudzīju — gara auguma puisi ar gaišas krāsas cepuri, melnu ādas jaku, tumšos džinsos un stulbās pelēkās kurpēs... Rokā viņam bija puķu pušķis!:)
Mēs devāmies uz viņa omes dzīvokli, jo man nepatīk kafejnīcas.

Tad nu viņu ieraudzīju — gara auguma puisi ar gaišas krāsas cepuri, melnu ādas jaku, tumšos džinsos un stulbās pelēkās kurpēs...

Pa ceļam runājāmies un viņš man sāka stāstīt, ka viņam kājās esot garās apakšbikses, lai draudziņš neapaukstējas!:) Biju mazliet šokā par tādu atklātību, bet jutos ļoti brīvi, labi, tā it kā sen jau būtu viņu pazinusi!
Pēc tam sēdējām aukstā dzīvoklī un dzērām tēju, ēdām zefīrus, končas un klausījos, kā viņš stāstīja par sevi!:) Aizrautīgi klausījos un skatījos uz puisi ar skaistām brūnām acīm...

Pa ceļam runājāmies un viņš man sāka stāstīt, ka viņam kājās esot garās apakšbikses, lai draudziņš neapaukstējas!:)

Pēc pusgada sākām dzīvot kopā, draugs ļoti vēlējās meitiņu, bet pirmo reizi nepaveicās! Ilgu laiku gaidīju, bet nekā... Sāku jau samierināties ar domu, ka nav lemts! Uz jauno gadu lējām laimes un es izlēju ratiņus, vismaz tā apgalvoja visa mana ģimene! Biju ļoti dusmīga uz viņiem, jo neticēju, ka brīnumi notiek... Bet vēlāk pārliecinājos,ka brīnumi notiek!:) Pagājušogad pirms Valentīndienas uzzināju, ka esmu stāvoklī!:) Tā bija jauka dāvana mīļotajam cilvēkam!:)
Jau pagājuši četri gadi kopš iepazināmies un mūsu meitiņai ir četri mēnesīši!:)

Iesūtījusi Inga Jelniece, stāstu konkursa Mēs iepazināmies draugiem.lv dalībniece

VISUS KONKURSA STĀSTUS LASI ŠEIT!