Saslimu ar STS. Vīrs teic, ka nav krāpis...
Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu.
„Pie ginekologa uzzināju, ka man ir hlamīdijas. Biju šokēta... Nezinu, ko domāt par savu puisi. Esam kopā piecus gadus, un viņš man ir bijis vienīgais. Viņš noliedz, ka būtu mani krāpis, bet es tam neticu. Vai var inficēties ar šo slimību citādā veidā?” Atbild Veselības centra 4 ginekoloģijas nodaļas vadītāja Santa Lauska.
Saslimšana un simptomi
„Jāatzīst, ka ar hlamīdijām var inficēties tikai
asins/dzimumkontakta ceļā. Hlamīdijas ir viena no visbiežāk
sastopamām STS infekcijām, kas var izraisīt ilgstošu iekaisumu ar
komplikācijām. Vieglāk būtu atbildēt uz Jūsu jautājumu, ja zinātu,
ar kādu metodi diagnosticēja šo infekciju. Atsevišķos gadījumos var
slimot tikai viens no partneriem, kuram ir vājāka imunitāte, bet
otrs kalpot par šīs infekcijas avotu (pārnēsātāju). Tomēr, ja
vienam dzimumpartnerim ir diagnosticēta šī saslimšana, izmeklēšana
jāveic arī otram, un ārstēšanu vēlams veikt vienlaikus.
Visbiežāk hlamīdijas bojā dzimumceļu un urīnceļu gļotādu.
Hlamīdijas, ja tās neārstē, var izraisīt dažādus iekaisumus
dzimumceļu, urīnceļu, elpceļu gļotādā. Infekcijai nonākot acu
gļotādā, attīstās konjunktivīts. Var būt izsitumi. Slimniekiem ar
imūnpatoloģiskām reakcijām attīstās reaktīvais artrīts, nodozā
eritēma u.c. Ilgstoša infekcija sievietēm izraisa saaugumus
olvados, ārpusdzemdes grūtniecību, spontāno abortu un neauglību,
vīriešiem — priekšdziedzera iekaisumu, potences traucējumus un
neauglību, izraisa saaugumus, hronisku locītavu bojājumu. Tiesa
gan, sūdzības var arī nebūt, tomēr parasti ir nepatīkamas sajūtas
urīnizvadkanālā, dedzināšanas sajūta vai nieze. Urīnizvadkanāla
atvere mēdz būt nedaudz tūskaina, ar niecīgiem gļotainiem
izdalījumiem. Sievietēm raksturīgs dzemdes kakla un tā kanāla
iekaisums.
Ārstēšana
Tā kā hlamidioze ir infekcijas slimība, to ārstē tikai un vienīgi
ar antibakteriāliem līdzekļiem. Ārstēšanās kursu nosaka šo
mikroorganismu attīstības cikls. Pēc mēneša jāveic atkārtota
pārbaude, jo reizēm ar vienu ārstēšanās kursu nepietiek. Cilvēka
uroģenitālo hlamidiozi ierosina baktērijas Chlamydia
trachomatis, kas var ilgstoši parazitēt šūnā, radot minimālu
antigēnu kairinājumu. Imūndepresijas vai imūndeficīta gadījumā tās
var transformēties, izraisot atkārtotu slimības uzliesmojumu. Lai
slimība neatkārtotos un nepārietu hroniskā formā, papildus
terapijai vēlams lietot dažādus imunitāti un organismu kopumā
stiprinošus preparātus.
Ja hlamīdijas diagnosticē grūtniecības laikā, sieviete saņem
antibakteriālu terapiju. Pierādīts, ka hlamīdijas infekcija var
izraisīt spontāno abortu, priekšlaicīgu augļa ūdens noplūšanu un
priekšlaicīgas dzemdības, kā arī jaundzimušā inficēšanos caur
placentu un dzemdību laikā.”