Pēc skūpsta sakautrējos un aizgāju mājās...

Mans pirmais skūpsts bija 14 gadu vecumā. Tolaik es biju beigusi 8-to klasi, tā bija vasara. Zēns, ar kuru man bija pirmais skūpsts, bija vecāks par mani... Mūsu pagastā viņu uzskatīja par visskaistāko zēnu, varētu pat teikt "mačo" :) Nu jā, tās emocijas, kas bija manī, bija dažādas un tik īsā laika posmā mainījās :) Zēns, ar kuru es pirmo reizi skūpstījos, bija gara auguma...

Un, nu beidzot par pašu skūpstu... Kad viņš liecās pie manas sejas, es protams uzreiz sapratu, ka viņš mani skūpstīs. Ak, šausmas, kādas man bija bailes... "Un ja nu es to nepratīšu darīt? Ko viņš par mani domās?" Kaut kas tamlīdzīgs... Manuprāt, es pat nedaudz trīsēju... Viņš to juta, bet bija tik uzmanīgs... Viņa lūpas pieskārās manām, acis es aizvēru ciet, jo man bija tik traki bail, ja nu kas sanāk ne tā, kā tam vajadzētu būt.... Es vienkārši uzticējos viņam, tas bija neaizmirstami un ļoti patīkami :) Pēc skūpsta es, protams, nokautrējos un ļoti ātri aizgāju mājās. Bet tās sajūtas ir tik tiešām neaizmirstamas un patīkamas.

Ar savu tagadējo draugu es arī izjūtu šīs sajūtas, un tas mani tik tiešām priecē :)


Iesūtījusi: Marija Kuņko, stāstu konkursa Mans pirmais skūpsts dalībniece.

Stāstu konkursu atbalsta Fenivir (vienīgais pieejamais līdzeklis ar pencikloviru lūpu herpes vīrusa ārstēšanai).