Viedoklis: Kādu sievieti sapņo satikt Latvijas brīvie vīrieši
Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu.
Viņi ir simpātiski, veiksmīgi jauni vīrieši. Absolūti brīvi. Nav ne draudzeņu, ne sievu, ne bērnu. Gards kumosiņš! Bet kāpēc viņiem nav pastāvīgu attiecību? Vai viņi neilgojas pēc savas Īstās? Galu galā — kā un kur viņus savaldzināt?
Ko viņi meklē
Edijs ir 28 gadus vecs IT un dizaina speciālists, kas savas
attiecības ar sievietēm raksturo kā „draudzīgas un joprojām
izzinošas”, savukārt žurnālistam Ērikam ir 22 gadi, un viņš par
meitenēm teic: „Man viņas ļoti patīk un gribas domāt, ka daļai
patīku arī es.” Vaicāts, kāpēc viņam nav pastāvīgas draudzenes,
Edijs atbild: „Iespējams, viņas nesaprot mani vai es nesaprotu
viņas, tāpēc arī nav. Pastāvīgu draudzeni kaut kad noteikti vēlos.
Pašlaik vēl jāsaprot un jāuzzina šis tas par sevi, un tad var iet
tālāk.” Viņš atzīst, ka attiecības ir svarīga dzīves sastāvdaļa,
kas nes dažādu pieredzi, izglīto un bagātina. „Es neilgojos pēc
sievietes, es ilgojos pēc cilvēcības sievietē,” piebilst Edijs.
Man, protams, patīk skaistas sievietes. Pārliecinātas. Iespējams, vecākas par mani, jo šādas meitenes potenciāli mazāk varētu kaitināt un pēkšņi apnikt.
Tikmēr Ēriks atzīst, ka reizēm pats aizdomājas, kāpēc ir viens.
„Teorētiski man ir pat pāris meitenes, kas ik pa laikam… hm... ar
mani padraudzējas. Liekas, vēlētos arī nopietnas attiecības.”
Pagaidām gan viņam ir grūti iedomāties, ka varētu ik rītu pamosties
kopā ar draudzeni, bet izdaudzināto „Īsto un Vienīgo” viņš tomēr
meklē. „Meklēšana, protams, nenotiek apzināti, katru nedēļas nogali
sagatavojot pāris jokus, uzvelkot skaistākās drēbes un izejot Rīgas
ielās. Drīzāk tā ir tāda kā... Gaidīšana? Gaidu to brīdi, kad mani
beidzot kāda nekaitinās! Jā, tā ir problēma. Viņa var būt glīta un
kāda tik vēl ne, bet, ja kaitina, tad nekas tur nevar sanākt. Pēc
kādas ilgojos? Ha-ha! Es neilgojos. Man, protams, patīk skaistas
sievietes. Pārliecinātas. Iespējams, vecākas par mani, jo šādas
meitenes potenciāli mazāk varētu kaitināt un pēkšņi apnikt. Vienmēr
patikuši emocionāli inteliģenti cilvēki. Ja par izskatu, tāds viens
konkrēts tipāžs gan nav, bet vairāk piesaista tumšas meitenes —
tādas kā Kristīna Zaharova,” nosmej Ēriks.
Kā viņi iepazīstas
Edijs teic, ka nestaigā apkārt ar mērķi iepazīties ar sievietēm.
„Tas notiek pats no sevis. Cilvēce ir tik tālu evolucionējusi, ka
iespējams sajust otru cilvēku pa gabalu. Iepazīties ir pats
vienkāršākais, pēc tam draudzēties ir jāmācās,” viņš piebilst.
Savukārt žurnālists Ēriks savas profesijas specifikas dēļ ar
meitenēm bieži iepazīstas darbā. Viņš gan atzīst, ka šādā veidā
attiecības nekad nav radušās un līdzšinējās draudzenes lielākoties
nākušas no draugu draugiem. „Man nepavisam nav grūti iepazīties,”
teic Ēriks. „Ja cilvēks mani interesē, rodas pat tāds kā azarts ar
viņu iepazīties un iepatikties. Starp citu, man vienmēr licies
pavisam nepareizi un stulbi, ka tiek uzskatīts, ka pasaku un
meiteņu žurnālu klišejiskais „pirmais solis” vienmēr jāsper puisim.
Nepavisam! Citreiz bijis tā, ka meiteni pat neievēroju, līdz viņa
pati mani uzrunā. Un tikai tad saprotu — o, cik viņa ir forša!”
Man vienmēr licies pavisam nepareizi un stulbi, ka tiek uzskatīts, ka pasaku un meiteņu žurnālu klišejiskais „pirmais solis” vienmēr jāsper puisim. Nepavisam!
Tincināts par sliktākajiem iepazīšanās veidiem un vietām, Edijs
atbild, ka ne iepazīšanās veidam, ne vietai nav nozīmes. „Tu nekad
nezināsi, kur satiksi savu nākamo mīlestību. Iepazīstoties es
automātiski nemeklēju nopietnas attiecības, tāpēc nav arī vietu un
veidu, kuros es būtu vīlies.” Savukārt Ērikam liekas, ka bāros un
klubos iepazīties nopietnām attiecībām ir grūti, jo pēc tam
nākamajā dienā gandrīz neizbēgams ir kauns, ja viss noticis vairāk
vai mazāk alkohola ietekmē. „Varbūt tā ir tikai mana pieredze,”
viņš prāto. „Tāpat personīgi es neprotu iepazīties internetā, lai
gan teorētiski man ir visas īpašības, lai to izdarīt būtu viegli.
Laikam jau man nepatīk, ka neredzu un nedzirdu otru cilvēku.
Visvieglāk droši vien iepazīties mājas vai privātajās
ballītēs.”
Brīva vīrieša priekšrocības un trūkumi
Kā vienu no brīva vīrieša dzīves lielākajiem trūkumiem Edijs nosauc
iespēju atļauties būt bezatbildīgākam nekā esot attiecībās.
„Priekšrocības? Normālam vīrietim ir tikpat daudz priekšrocību, kā
esot attiecībās, tā esot brīvam!” viņš uzskata. Tikmēr Ēriks
atzīstas, ka viņam ārkārtīgi patīk neatkarība. „Es nepavisam
nejūtos vientuļš, dzīvojot viens. Brīvdienās pie manis kāds dzīvo
bieži, bet darbdienās... Nē! Man jābūt vienam pašam.” Runājot par
brīvā vīrieša trūkumiem, Ēriks kā vienu min sadzīves dārdzību.
„Meitenes turklāt potenciāli ir labākas pavāres, lai gan arī ar
tādām lietām man nav grūtību. Arī drēbes protu pats izmazgāt, kur
nu vēl grīdu uzslaucīt!”
Ģimene, laulības un bērni — jā vai nē?
Edijs atklāj, ka ir domājis par ģimenes veidošanu, bet neko
neplāno, jo zina, ka „tas atnāks pats”. Viņa kritērijs — ģimene nav
bizness. „Par laulībām neesmu domājis, manuprāt, svarīgāk ir
izaudzināt no saviem bērniem labus cilvēkus, nevis juridiski zvērēt
otram mūžīgu mīlestību,” viņš saka. „Katrā ziņā man nevajag
mājsaimnieci, bet komandu ar kopīgu mērķi.” Runājot par laulībām un
ģimenes veidošanas plāniem, neatkarību mīlošais Ēriks pārsteidz:
„Es ļoti pieļauju, ka ar mani tas varētu notikt pat ļoti pēkšņi un
negaidīti. Neuzskatu, ka precēties var tikai tad, kad sapelnīts
pietiekami daudz naudas mājai un bērnu uzturēšanai. Man vienmēr
paticis, ka apprecas jauni cilvēki.”
Rakstā minēto personu vārdi ir mainīti.