Pieredze - pīrsings visintīmākajā vietiņā. Kā notiek process

Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu. 

„Vai tu kādreiz esi iedomājusies par intīmo pīrsingu? Es, ja godīgi, nekad! Līdz sarunās ar savu vīrieti līdz tam aizrunājāmies. Hmm... Viņš teica, ka gribētu tādu man, bet šaubos, vai ticēja, ka jelkad kam tādam piekritīšu...” pieredzē dalās kāda portālā reģistrētā divu bērnu mamma.

Ja vajag, tad vajag. Salona darbinieki ir saprotoši un nesmīnēs par izteikto vēlmi.

FOTO: Shutterstock.com

Ja vajag, tad vajag. Salona darbinieki ir saprotoši un nesmīnēs par izteikto vēlmi.

„Pagāja laiks un es par intīmo pīrsingu piemirsu, līdz mans mīļotais devās komandējumā un mūsu attiecības vairāku nedēļu garumā risinājās telefoniski. Kad tuvojās atkalredzēšanās prieks, atcerējos, ka tagad taču ir īstais brīdis sagādāt pārsteigumu! Zvanīju uz vienīgo sev zināmo tetovēšanas un pīrsingu salonu (Barona ielā), jo pie kaut kādiem kaktu dūrējiem jau nu es neietu...

Nākamajā dienā, paņēmusi līdzi draudzeni, devos svarīgajā uzdevumā. Pa ceļam izķiķinājāmies par to, kā nu šis process varētu notikt un kurā tieši vietiņā mazo piekariņu būtu labāk likt.

Salona meistare un meistars, uzzinājuši manas vēlmes, izturējās ļoti saprotoši.  Ja vajag, tad vajag! Nekādu neveiklu jautājumu, smīnu vai smaidu. Man palūdza novilkt biksītes, apgulties un nedaudz paplest kājiņas...
Čiks un viss!

Un nekādu problēmu, īpašās kopšanas.

Man palūdza novilkt biksītes, apgulties un nedaudz paplest kājiņas... Čiks un viss!

Reklāma
Reklāma

Promejot salona vadītājai čukstus uzjautāju: „Kad varēs nodarboties ar seksu?” Viņa tāpat čukstus atbildēja, ja es varu kādu sameklēt, tad kaut vai tūliņ!  Nē, tas ir pārsteigums, viņš būs pēc divām dienām, es pasmaidīju.

Pēc procedūras ar draudzeni apspriedām, kāpēc meistars pīrsingu man izvēlējās ielikt tieši tādā vietiņā, jo TUR, lejā, pīrsingus mēdz likt visdažādākajos stūrīšos. Smējām, ka puisis laikam profesionālis, redz, kas kuram labāk piestāv... :)

Atlikušās dienas, kamēr mājās pārradās mīļotais, biju klusa kā partizāns un viņam ne pušplēsta vārda neminēju par savu varoņdarbu....

Kad beidzot satikāmies un tikām līdz tam... Viņš apstulba un skatījās manī lielām acīm: "Tu trakais, mīļais sievišķi, to izdarīji?!" Viņš bija tik saviļņots par manu uzdrīkstēšanos, drosmi. Un arī es pati jutos, kā izdarījusi ko sevišķu, kaut ko tikai mums, kaut ko, kas mani no vienkāršas sievietes un mammas padara par īpašu. Par brīvu sievieti, par brīvu no pašas aizspriedumiem...

Tagad, kad jau pagājuši vairāki gadi, šis intīmais pīrsings mums joprojām ir kas jauks un aizvien kalpo par mīļu iemeslu, lai pasmietos un paķiķinātu. Piemēram, ka es nevaru kaila peldēties ezerā — man var pieķerties līdaka! Un mans vīrietis ik pa laikam nočukst, kā viņam gribētos par šo palielīties citiem vīriešiem...


Iesūtījusi: Kristiāna