Kas nu ir, tas ir: sievietes vecumdienās gultā ir spējīgākas, nekā vīrieši

"Agrāk nevarēju iedomāties, ka pamanot pirmās novecošanās pazīmes, mani pārņems tīk izmisīga vēlēšanās saglabāt jaunību. Esmu gatava ne tikai regulāri vingrot, iet pie kosmetologa, bet arī likties zem skalpeļa. Uz jaunākām sievietēm raugos ar skaudību — viņām ir kājas bez celulīta, tvirtas krūtis, skaista āda. Man ir bail, ka arī mans vīrs varētu sākt mest acis uz jaunākām.  Kā būt savam vīram skaistai un pievilcīgai arī pēc 15 gadu kopdzīves? Vai vecākām sievietēm vispār ir kāds trumpis?" jautā kāda mammam.lv/tetiem.lv lasītāja.

Atbild seksologs, psihoterapeits Dainis Balodis.

Jāsaprot, ka mēs joprojām dzīvojam greizā sabiedrībā — tā pēc savas būtības  noveco, tai pat laikā par savu ideālu pasludina jaunību. Mēs visi izjūtam milzu sociālo spiedienu, kam nav nekāda bioloģiska pamatojuma. Sabiedrībā pastāv mīts, ka sieviete līdz ar gadiem zaudē savu seksuālo pievilcību, taču vīrietis nē.

Zini, kur šim pieņēmumam aug kājas? Tas nāk no „baznīcu laikiem”, jo ne kristietībai, ne sabiedrībai kopumā nav vajadzīgs ”pliks” sekss, tai vajag, lai cilvēki vairotos. No šī viedokļa sekss pēc 47 gadu vecuma sievietei ir bezjēdzīgs. Tā kā vīrieši radīt pēcnācējus spēj ilgāk, viņi par seksuāliem tiek pasludināti līdz zārka malai. Taču tā ir aplamība. Patiesībā pēc 40 gadu vecuma vīrieša seksuālās vēlmes, spējas un ejakulāta daudzums krasi  samazinās. Savukārt sievietes hormonālo izmaiņu rezultātā kļūst daudz seksuālākas nekā bija agrā jaunībā, viņām ir lielāka pieredze, lai apmierinātu vīrieti.

Pēc 40 gadu vecuma vīrieša seksuālās vēlmes, spējas un ejakulāta daudzums krasi  samazinās. Savukārt sievietes hormonālo izmaiņu rezultātā kļūst daudz seksuālākas nekā bija agrā jaunībā.

Taču dēļ sociālajiem pieņēmumiem sabiedrība it kā jūk prātā. Sievietes skrien pakaļ jaunībai, ko nevar dabūt, bet daļa vīriešu seko sabiedrības spiedienam un izvēlas gados jaunas sievietes. Taču tā rīkojas tikai daļa vīriešu — pārējo galvās ļoti ātri rodas jautājums, ko es darīšu pēc pieciem, desmit gadiem, kad līdzās būs jauna sieva, bet man vairs nestāvēs?

Turklāt par spīti, spiedienam, nebūt ne visas sievietes mēģina skriet pakaļ jaunībai, tāpēc jāsaprot, kas ir tas, kas konkrēti man liek ķerties pie pēdējā salmiņa un izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai neizbēgamo novecošanu mēģinātu kaut uz brīdi apturēt? Ja vīrs grib aiziet, kāpēc tu mēģini viņu par katru cenu noturēt? Bailes palikt vienai, nepārliecinātība par sevi sēž sievietes pašas nepilnvērtības izjūtā. Arī dzīšanās pēc jaunības faktiski apliecina mazvērtības sajūtu. Tā it kā pasaka sievietes izjūtu pašai par sevi — es būšu laba tikai tad, ja izskatīšos perfekti. Mani mīlēs tikai tad, ja būšu jauna. Drīzāk būtu jāuzdod jautājums, kam man vajadzīgs vīrs, kurš manī ir spējīgs novērtēt tikai ārējos dotumus un gludo ādu? Ja tu pati sev esi laba un vērtīga, tevi mīlēs arī tad, ja āda vairs nebūs tik tvirta kā jaunībā.

Turklāt nevajag novērtēt par zemu vīriešus, viņiem no sievietēm nevajag tikai seksu. Vīrieši ir tikpat emocionāli, cik sievietes. Arī viņiem vajag drošības sajūtu, vajag kādu, par ko parūpēties, un kādu, kurš parūpējas par viņiem. Vīriešiem ir vajadzīgs blakus cilvēks, kurš viņus saprot un atbalsta. Vīriešiem ļoti daudz ko vajag, tāpat kā sievietēm, šai ziņā nav nekādas starpības.