Īsts vīrietis dēlu par pediņu neizaudzinās!

"Kas Tev liek par to domāt?"
"Nezinu."
Un toreiz es nezināju, vēl tagad nevaru paskaidrot, kā es to uzminēju, jo vēlāk tiešām izrādījās, ka dāmas dzīvo kopā, ir partneres. Nekad netiku viņas redzējusi čubināmies vienu ap otru, izsakot kādus mājienus, kas liecinātu par viņu seksuālo piederību. Sabiedrībā viņas izturējās atturīgi, bet mājās, tuvu draugu un paziņu lokā izklaidēja viesus ar sarunām un jokiem, pasniedza garšīgas uzkodas kā jebkurš cits pāris, kas uzņem viesus. Mēs viņu partnerattiecības respektējām, un patiesībā neko daudz mums tas netraucēja.
Iespējams, ka  mani uzskati un attieksme attiecībā pret homoseksuāliem cilvēkiem veidojušies tieši šādas, pozitīvas vai neitrālas pieredzes rezultātā. Skatīties uz diviem slienainiem pusaudžiem, kas autobusā visiem demonstrē savu brīvo mīlu, man riebjas un kaitina tikpat daudz hetero kā homo.

Ikdienā lielāka iespēja pastāv, ka man varētu uzmākties kāds heteroseksuāli noskaņots vīrišķis, nevis mesties virsū kāda homo dāma.

Runājot par iespējamo uzmākšanos, kas baida tik daudzus homoseksuāļu nīdējus, jāatzīst, ka ikdienā lielāka iespēja pastāv, ka man varētu uzmākties kāds heteroseksuāli noskaņots vīrišķis, nevis mesties virsū kāda homo dāma. Mana attieksme pret homoseksuāļu gājieniem nav viennozīmīga,  no vienas puses es  atbalstu protestu pret vispārējām, līdz riebumam konservatīvām, citādu cilvēku diskriminējošām normām, no otras puses man nepatīk, ka man ar varu mēģina kaut ko bāzt degunā un pieprasa atzīt kā prioritāru sabiedrības grupu. Tomēr es nekad nevarēšu saprast kāpēc tieši šiem cilvēkiem met ar mēsliem, piekauj, lamā un visādi citādi mēģina izskaust no sabiedrības it kā viņu nebūtu. Homoseksualitāte gadu simteņiem pastāv līdzās tradicionālajai, vispārpieņemtajai seksualitātes izpausmes formai – heteroseksualitātei – seksuālajai pievilcībai starp diviem dažāda dzimuma cilvēkiem. Līdzās homoseksualitātei bieži aizmirstam par tādām seksualitātes minoritātēm kā biseksualitāte un aseksualitāte, kad vienā gadījumā cilvēki izjūt patikšanu pret abiem dzimumiem, bet otrā gadījumā vispār neizjūt seksuālās pievilcības spēku ne pret vienu dzimumu. Par seksualitātes dažādības esamību kā normālu parādību liecina kaut vai arī tas, ka visas šīs seksualitātes izpausmes sastopamas arī dzīvnieku pasaulē. Līdz šim gan sabiedrībā neesam novērojuši aktīvistu grupas, kas steigtos „glābt” un seksuālie audzināt, piemēram šimpanzes, ziloņus vai delfīnus.

Medicīniskais skaidrojums homoseksualitātei, neieslīkstot sīkumos, ir tāds, ka cilvēki tādi piedzimst neatkarīgi no audzināšanas, reliģiskās piederības vai labklājības līmeņa.

Dažādi apgalvojumi un ārstniecības metodes

Attiecībā uz cilvēkiem vienmēr pastāvējušas divas savstarpēji nesamierināmas grupas. Vieni uzskata, ka seksualitāte ir kaut kas, ko mēs varam ietekmēt un izvēlēties. Otri uzskata, ka ar to mēs piedzimstam, atklājam, bet neizvēlamies. Vieni uzskata, ka homoseksualitāti rada grūta, nabadzīga bērnība, seksuālā uzmākšanās, iekšējie dēmoni. Otri norāda uz apkārtējās vides apstākļu ietekmi, kas attiecīgi liek vai neliek izpausties homoseksualitātes gēniem.

* "Nav tādu zinātisku datu, kas pamatotu ģenētiskus vai bioloģiskus iemeslus homoseksualitātei. Jebkurš var mainīties." (Richard Cohen)

* "Homoseksualitāti, tāpat kā heteroseksualitāti, nosaka dažādu faktoru mijiedarbība, tostarp ģenētika, hormoni un vide. Psiholoģiskie un sociālie iemesli vieni paši nevar radīt homoseksualitāti.” (autors nezināms)

Savā laikā homoseksuāli cilvēki tikuši „ārstēti” ar mūsdienās prātam grūti aptveramām metodēm, piemēra, elektrošoku, krūšu amputāciju sievietēm, kastrāciju vīriešiem, galvas smadzeņu operācijām. Lieki piebilst, ka pacienti bieži vien gāja bojā pēc šīm labu nodomu vadītām ārstniecības kūrēm. Humānās ārstēšanas metodes izpaudās, piemēram, tādējādi, ka vīriešiem – homoseksuāļiem bija jāpašapmierinās un īsi pirms kulminācijas viņiem tika rādīti kailu sieviešu attēli.

Viens gan ir skaidrs, cilvēce nekad nebūs visa vienāda kā kaste vienādu smuku, oranžu apelsīnu.

Kādās domās par šo sabiedrības daļu esam mēs? Aptauja

Nolēmu apjautāties brīvi izvēlētiem 40 cilvēkiem, dāmām un kungiem, vecumā no 20 līdz  50 gadiem, neliela priekšstata gūšanai, kāda ir viņu attieksme un nostāja konkrētās situācijās ar homoseksuāliem cilvēkiem.

Kā jūs raksturotu savu attieksmi pret homoseksuāliem cilvēkiem?
Kopumā 70% respondentu savu attieksmi raksturoja kā neitrālu (lielākā daļa no tām sievietes). Nosodoši pret homoseksuālismu attiecas 22% (lielākā daļa no tiem vīrieši), bet 8% savu attieksmi nosauca par atbalstošu un pozitīvu.
Interesanti, ka daļa aptaujāto nosodoši izturas tikai pret homoseksuāļiem vīriešiem, pamatojot savu attieksmi, ka tas ir "pretīgi un nepieņemami". Lesbiskas attiecības drīzāk uztver neitrāli un daļa vīriešu pat ar zināmu ieinteresētību un atbalstu. Respektīvi, ja divas dāmas, tas ir draiski un vēl pieļaujami, bet nu divi veči – fuj. Tāpat arī interesanta ir atsevišķu respondentu nostāja, ka anālais sekss ir pieļaujams tikai starp vīrieti un sievieti, savukārt starp diviem vīriešiem tas jau kļūst par kaut ko piedauzīgu, nenormālu un perversu. Kāpēc gan? Anatomiski konkrētā vieta un tai atvēlētās dabiskās funkcijas ir vienas un tās pašas neatkarīgu no dzimumiem, kas pakļauj šo vietu dažādām seksuālām manipulācijām.
Daudzi pamatoja savu atbildi, ka neitrāla vai atbalstoša attieksme ir tik tālu, kamēr homoseksuāli cilvēki publiski neplātās ar savu seksualitāti, nepieprasa to atzīt medijos kā īpaši priviliģēto grupu. Respondenti arī atzīst, ka reizēm pamatā attieksmei ir aizspriedumi un attieksme sabiedrībā kopumā.

Interesants ir cilvēku viedoklis par to, kā veidojas homoseksualitāte

Medicīniskais skaidrojums homoseksualitātei, neieslīkstot sīkumos, ir tāds, ka cilvēki tādi piedzimst neatkarīgi no audzināšanas, reliģiskās piederības vai labklājības līmeņa. Ka cilvēkam, vēl attīstoties mātes puncī, kaut kas noiet greizi attiecībā pret vispārpieņemto, un tā vidēji 4 līdz 10% sabiedrības piedzimst homoseksuāli un agrāk vai vēlāk noteiktā vecumā to sāk apzināties. Pirmās attiecības bieži vien ir tradicionāli heteroseksuālas, jo tā tas ir pieņemts un ne vienmēr homoseksuāli cilvēki atzīst paši sev savu seksuālo piederību un dzīvo heteroseksuālās attiecībās bailēs no sabiedrības nosodījuma un iespējām tikt izstumtiem. Tas ir tāpat kā noteikts procents cilvēku piedzimst ar sešiem kājas pirkstiem, piedzimst kreiļi u.tt. Šajā kategorijā neietilpst biseksuāli cilvēki, tie, kuriem homoseksuālisms ir modes lieta, kaprīze, trauma vai "aiz neko darīt" eksperiments.
"Pētījumi liek domāt, ka homoseksuāla orientācija veidojas jau ļoti agrīnā cilvēka attīstības posmā, iespējams jau pirms dzimšanas. Homoseksualitāte raksturīga aptuveni 10% sabiedrības un šis skaitlis ir pārsedzoši līdzīgs dažādās kultūrās neatkarīgi no morālajām vērtībām." (Amerikas psihologu asociācija).
Aptuveni puse no aptaujātajiem piekrīt, ka cilvēki tādi piedzimst. Lielākoties tam piekrīt sievietes. Vairāk nekā 20% no aptaujātajiem uzskata, ka par homoseksuāliem cilvēki veidojas atkarībā no audzināšanas ģimenē. Šāds viedoklis dominē vīriešu starpā: "Kārtīgs tēvs savu puiku par geju jau nu neizaudzinās!" 10% uzskata, ka tas tiek pārmantots no vecākiem. Savukārt 7% uzskata, ka homoseksuālisms ir garīga slimība, un šie cilvēki tikai spekulē atsaukdamies uz to, ka tādi ir piedzimuši. Pastāv arī uzskats, ka homoseksuālisms ir izplatītāks turīgu ļaužu vidū, jo viņiem aiz nekā nedarīšanas, kad visa papilnam, gribas izmēģināt kaut ko jaunu, jo parastais sekss ir apnicis.

Vai homoseksuāls cilvēks drīkst būt skolotājs?
Pajautāju respondentiem kāda būtu viņu kā vecāku attieksme, ja skolotājs vai pulciņa vadītājs būtu homoseksuāls cilvēks. Vai viņiem būtu iebildumi? Kopumā 80% aptaujāto atzina, ka nē, nebūtu iebildumi, 20% iebildumi būtu. Vairāk iebildumu būtu vīriešiem nekā sievietēm. Septiņi no aptaujātajiem atzina, ka skolotāja – homoseksuāla cilvēka klātbūtne noteikti nopietni ietekmēs bērnu.
"Nē, nav iebildumu. Tāpat kā nav iebildumu, ka bērna skolotājs vai klases audzinātājs ir heteroseksuāls. Būtu iebildumi, ja šis cilvēks uzvestos seksuāli uzmācīgi, demonstrētu savu seksualitāti, bet to var darīt arī klasiski orientēts cilvēks."
"Bērnam nemācītu ienīst homoseksuālus, bet būt skolotājam gan tādam cilvēkam neļautu."

Vai jūs ļautu savam bērnam rotaļāties ar bērnu, kuru audzina homoseksuāls pāris?
80% aptaujāto atzīst, ka ļautu. Savukārt uz jautājumu, vai atļautu arī palikt bērnam pa nakti pie sava rotaļu biedra, vairs tikai puse aptaujāto atbild, ka atļautu. Otra puse uzskata, ka palikšana pa nakti tādā ģimenē negatīvi ietekmētu bērnu. Te nu jājautā, cik daudz un aktīvi heteroseksuāli pāri ciemos atnākšu bērnu priekšā izrāda savu seksuālo piederību, uzsver, ka tagad nu ies uz gultiņu un darīs TO.
Daudzi aptaujātie norāda, ka jebkurā gadījumā vēlētos personīgi pazīt cilvēkus, pie kuriem bērns paliks pa nakti neatkarīgi no seksuālās piederības.
"Savam bērnam atļautu rotaļāties, bet neļautu palikt pa nakti. Pirms tam noteikti paskaidrotu, ka ir tādi cilvēki, kā homoseksuāli, ka tas ir ļoti skumji, bet pret viņiem tomēr jāizturas labi. Noteikti aicinātu to otru bērniņu palikt pa nakti savā ģimenē, lai viņš redz kādām jābūt normālām attiecībām."
"Jā, ļautu. Tomēr, ja šai ģimenei būtu zemas morāles normas, alkoholisms, vienaldzība pret bērnu pieskatīšanu, tad nē, bet fakts, ka vecāki ir homoseksuāli, mani nesatrauc."
"Es vēlētos gan ar šiem cilvēkiem, gan savu bērnu pārrunāt kādu attiecību modeli mans bērns varētu ieraudzīt pie viņiem mājās. Ja bērns piemēram nekad nav redzējis divu sieviešu mīļuma izpausmes, negribētu, lai tas notiek pēkšņi un viņu nesagatavotu pārsteidz."

Vai homoseksuāliem pāriem jāļauj adoptēt bērni?
Domas dalās ļoti līdzīgi, aptuveni puse aptaujāto uzskata, ka jāļauj adoptēt, otra puse, ka nav jāļauj. Vīriešu starpā vērojama tendence, ka vairākums tomēr atbildēja, nē, nav jāļauj adoptēt, kamēr sievietes vairāk atbalsta adoptēšanas legalizāciju šādiem pāriem.
Viens no izplatītākajiem pamatojumiem, kāpēc nav jāatļauj, tāpēc, ka arī paši bērni izaugs homoseksuāli, tāpat kā vecākiem alkoholiķiem piedzimst bērni un nodzeras un dēls turpina sist savu sievu tāpat kā tēvs sita mammu. Realitātē homoseksuālu pāru vidū homoseksuāli bērni izaug tieši tikpat daudz, cik vispār sabiedrībā ~ 10%. Homoseksuālā ģimenē, tāpat kā jebkurā citā ģimenē, bērns vēro un uztver informāciju arī no apkārtējiem. Homoseksualitāte nav gluži tas pats kas iemācītas pieklājības normas un uzvedība attiecībā pret citiem cilvēkiem. Homoseksuāli pāri savu bērnu mucā neaudzina un bērni paši redz arī citu ģimeņu un attiecību modeļus un izdara secinājumus, veidojot savas attiecības.
"Ņemot vērā, cik pasaulē daudz bāreņu, man šis jautājums pats par sevi liekas muļķīgs. Protams, ka jāļauj. Ja bērna vecāki spēs viņam pienācīgi paskaidrot, kā to uztver pārējie un kā bērnam reaģēt uz, piemēram, klasesbiedru jautājumiem, šis bērns būs tikai un vienīgi ar plašāku skatu uz pasauli. Jebkāda ģimene ir ģimene salīdzinājumā ar bērnu namu."
"Nē. Bērns būs uzaudzis ar jau bērnībā galvā iespiestu domu ka homoseksuālisms ir normāls. Bērnam jāvar iepazīt vīriešu un sieviešu attiecības. Pieļauju, ja bērns no mazotnes ap sevi redzējis homoseksualitāti, to vēlāk pieņems par savas dzīves modeli."
"Bērnam ir jāaug mīlestībā. Nedomāju, ka homoseksuāli cilvēki mazāk kā heteroseksuāli cilvēki apzinās faktu, ka bērns atdarina attiecības ģimenē. Homoseksuālā pāri varētu iztrūkt uzskatāmu mātes-tēva attiecību piemēra, tomēr tas tā var būt arī ikvienā heteroseksuālā ģimenē un to var bērnam paskaidrot un iemācīt. Problēmas ar to vairāk ir apkārtējiem, nevis bērnam pašam."
"Ja pāris dzīvo homoseksuālās attiecībās, tad ar likumu jāaizliedz viņiem iespējas adoptēt bērnus. Šādi pāri mākslīgi pavairo homoseksualitāti."

Bērni IR sabiedrības spogulis!
Vairāki respondenti savu attieksmi pamato, ka sabiedrība nav gatava pieņemt šādus bērnus, par viņiem citi bērni un pieaugušie ņirgāsies un bērniem vēlāk radīsies problēmas socializējoties. Bet paskatīsimies uz šo jautājumu no otras puses! Kuri bērni par viņiem ņirgāsies? Tie, kuriem to ir iemācījuši vecāki. Vecāki, kuri paši ņirgājas par homoseksuāliem cilvēkiem un nespēj pieņemt faktu par šo cilvēku eksistenci. Bērni ir sabiedrības spogulis, tāpēc nav ko aizbildināties, ka tas ir netīrs un ar pleķiem. Cilvēkiem ir tendence agresīvā veidā mēģināt uzspiest savu taisnību, izsmiet modi, jaunus ēšanas paradumus, pat slimības un citas lietas, kas kaut kādā veidā atšķiras no vispārpieņemtā vairuma jeb normāli klasiskā.
Latvijas sabiedrībā un pasaulē kopumā ir daudz dažādu īpatnību, kas atšķiras un padara noteiktas cilvēku grupas citādas. Tikai vienā gadījumā mēs spriedelējam par toleranci, maksājam par to pat naudu un braucam īpaši skatīties, savukārt citā mācām savus bērnus to nicināt un noliegt tāpat kā esam paši to raduši darīt. Viena ģimene apzināti vai neapzināti iemāca bērnam nīst krievvalodīgus, visus bez izņēmuma, cita homoseksuāļus kā tādus, vēl kāda metās virsū islāmticīgajiem. Izvēle ir jūsu ziņā. Viens gan ir skaidrs, cilvēce nekad nebūs visa vienāda kā kaste vienādu smuku, oranžu apelsīnu.

TOP 3 "labākās" atbildes jeb prieks, kur tu rodies!
1. Aptuveni 9% respondentu kā iespējamo homoseksualitātes cēloni nosauca... neveiksmes attiecībās ar pretējo dzimumu, nelaimīgu mīlestību! Te katram atliek vien uzdot sev jautājumu – cik vīriešiem/sievietēm jūs ir jāpiekrāpj, lai jūs ar skubu atteiktos no savas seksualitātes un vienā jaukā dienā konsekventi nolemtu turpmāk interesēties un izjust simpātijas tikai pret sava dzimuma cilvēkiem. Cik gan galu galā no mums paši pusaudžu gados nav bijuši nelaimīgi iemīlējušies?
2. Kāds respondents uzskata, ja skolotājs ir homoseksuāls, vecākiem jācenšas noskaidro vai viņam īpaši nepatīk mazi zēni. Kāpēc tad vecākiem nav jādodas to pašu noskaidrot pie heteroseksuāliem skolotājiem?
3. Kāds cits respondents norāda, ka homoseksuālu cilvēku var pielīdzināt pedofīlam tāpat kā nekrofīlam un zoofīlam, jo tā nav tradicionāla orientācija.


Daļa faktu un citāti ņemti no: http://www.religioustolerance.org/hom_caus.htm

Raksta autore vēlas teikt lielu paldies visiem respondentiem, gan tiem, kas aizpildīja anketas internetā un epastā, gan tiem, kas atbildēja personīgi intervijās.

Iesūtījusi: Elīna Ziemele

CITI ŠĪS AUTORES RAKSTI:

KĀPĒC SIEVIETES/VĪRIEŠI VĒLAS APPRECĒTIES?

SEKSA PORTĀLU VILINĀJUMS. PIEREDZES STĀSTS