Piekrāpu savu mīļoto. Tagad jūtos kā īsta maita

Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu. 

Lasot portāla rakstus, šķiet, ka raksta tikai tie, kurus ir krāpuši. Tā nu tad es izdomāju mazliet izkrāsot šo sadaļu un dalīties pieredzē.

Es tajā brīdī jutos ka pēdējā maita. Nu jau ir pagājuši 4 mēneši, bet es jūtos tāpat. Tagad ar Jāni esam tikai labi draugi. Viņš man ir piedevis manu cūcību, bet es pati to sev nespēju.

FOTO: Shutterstock.com

Es tajā brīdī jutos ka pēdējā maita. Nu jau ir pagājuši 4 mēneši, bet es jūtos tāpat. Tagad ar Jāni esam tikai labi draugi. Viņš man ir piedevis manu cūcību, bet es pati to sev nespēju.

Man ir tikai  22, bet es domāju, ka tam nav īpaša nozīme, jo gadīties tā var arī kādam citam.
Biju kopā ar Jāni (vārds, protams, mainīts) 3 gadus. Dzīvē visādi gāja, bet tā bijām diezgan laimīgi. Tikai pēdējos 4, 5 mēnešos attiecības sāka krasi pasliktināties, jo Jānis aizrāvās ar alkoholu. Viņš dzēra gandrīz katru dienu. Tā kā esmu jauna, nevarēju sēdēt mājās un vienkārši uz to noskatīties.
Sākumā centos viņam palīdzēt, bet tas neko nedeva. Tad sāku just to, ka manas jūtas pret viņu sāk palikt vājākas. Es viņam par to stāstīju, viņš man solīja, ka mainīsies, bet nekas nenotika.
Tad arī pienāca laiks, kad es gribēju šķirties, bet viņš lūdzās, lai paliekam kopā, jo viņš manīšoties.
Tā nu arī vēl neizšķīrāmies.
Tad kādā ballītē satiku savu vecu paziņu. Sākumā starp mums nekā nebija, bet ar laiku sāka parādīties abpusējas jūtas. Es Jānim par to neko neteicu, jo domāju, ka tas pāries un negribēju viņu sāpināt, bet jūtas tikai pastiprinājās.

Ja es pateikšu, ka palikšu, viņa acu skatiens un balss man  mūžīgi paliks atmiņā. Viņš bija tik ļoti sāpināts. Viņa skatienā jau bija asaras un balsī bija dzirdams raudulīgums.

Es sāku melot Jānim, par to, uz kuriene eju un ko daru, jo biju kopā ar šo paziņu.
Tad kādu dienu Jānis manā Skype izlasīja saraksti ar paziņu un uzzināja, kur esam norunājuši tikties. Tas bija pie paziņas mājās. Jānis tur ieradās un sāka asu vārdu apmaiņu un roku vicināšanu ar paziņu. Paldies Dievam pārāk traks kautiņš neizcēlās.
Tad Jānis mani pasauca malā un pateica: "Ja tu mani mīli, tad nāksi ar mani mājas. Tagad izvēlies – tu nāksi ar mani vai paliksi te?"
Ja es pateikšu, ka palikšu, viņa acu skatiens un balss man mūžīgi paliks atmiņā. Viņš bija tik ļoti sāpināts. Viņa skatienā jau bija asaras un balsī bija dzirdams raudulīgums.
Es tajā brīdī jutos ka pēdējā maita. Nu jau ir pagājuši 4 mēneši, bet es jūtos tāpat. Tagad ar Jāni esam tikai labi draugi. Viņš man ir piedevis manu cūcību, bet es pati to sev nespēju.


Ko man darīt? Kā to mainīt? Vai varbūt es šo sajūtu esmu pelnījusi?  

Reklāma
Reklāma

 

CITUS STĀSTUS PAR ATTIECĪBĀM LASI ŠEIT!