Mans vīrietis ar zelta rokām. Gultā...
Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu.
Mana sieva reiz man teica: „Es tevi iemīlēju dēļ tavām zelta rokām...”. Ko?! Bet es taču lāgā pat gleznu pie sienas neprotu ielikt! „Tev ir zelta rokas gultā. Kad mēs mīlējamies,” viņa atbildēja.
Nu vispār pikants man tas sakāmais, taču gribas vīriem
atgādināt, lai savām mīļotajām gultā velta daudz, daudz uzmanības.
Glāstus, pieskārienus. Nevis vienkārši uzkāpt un nokāpt. Ja tavas
rokas šobrīd nav zelta, tad vismaz centies tās apzeltīt!
Atceros, ka kopdzīves pirmsākumos mūsu seksuālā dzīve nemaz nebija
tik krāšņa. Jā, mēs aizrāvāmies ar eksperimentiem vietu izvēlē,
taču, vai tas bija izcils sekss — negalvoju. Bet varbūt tam nav
nozīmes — tolaik visam pāri valdīja kaisle un kaifs bija no
jebkuras kopā būšanas, no jebkāda pieskāriena. Taču tad, kad šis
tas jau pamēģināts un kopā padzīvots, mīlēšanās kļūst citāda. Ja tu
neļauj vaļu rutīnai, kas ir pāra attiecību lielākais bieds, tad
pilnīgi noteikti sekss paliek tikai un vienīgi labāks. Jo sākumā tu
nesaproti — kur viņai pieskarties? Kā noglāstīt? Ja bučošu šeit,
vai viņai vispār patiks? A varbūt — ne silts, ne auksts? Taču
nepieskarties, nepačubināt, nebučot tur un šeit arī nedrīkst, jo,
kā pierāda manas sievas frāze par to, ka man ir zelta rokas (re, kā
es te lepojos), sievietēm šāda mīlināšanās ļoti patīk.
Lai jums visiem reibinošu piedzīvojumu (gultā) pilns pavasaris!
Iesūtījis Haralds, tetiem.lv reģistrētais
tētis