Vēlos padomu mīlas lietās. Vai man un mīļākajam ir kopīga nākotne?

Sākot ar jūnija mēnesi Uga man katru vakaru zvanīja. Mēs viens par otru zinām visu. Varam izrunāties par visu. Protams, viņš dzīvo kopā ar sievieti, un es ar savu vīru. Viņam ir bērni, man arī. Jūlijā Uga gribēja satikties ar mani, un es biju laimīga, jo gribēju to pašu. Viss bija labi izplānots, lai neradītu ne vienam, ne otram liekas problēmas atgriežoties mājās. Tagad šīs tikšanās reizes mums bija kā zagtie mirkļi, kuri paskrēja vēja spārniem. Mēs tikāmies bieži un gribējām vēl biežāk, bet sapratām, ka nevaram, jo tas var radīt aizdomas mūsu otrām pusītēm. Pēdējā tikšanās reize bija uz laiku liktenīga, jo viņa sieviete atgriezās mājās no ekskursijas. Mūsu sakari pārtrūka uz trim mēnešiem, ko es smagi pārdzīvoju. Pienaca viņa dzimšanas dieniņa, kad aizsūtīju sms, un man bija zvans atpakaļ: "Piedod mīļā, es cietu avarījā, man maks pazuda, pats biju slimnīcā."

Jā, es esmu gatava kaut tūlīt vīram pateikt, ka man ir Uga un ka gribu no vīra šķirties. Man vēmiens nāk, kad ieraugu telefonā, ka vīrs zvana.

Ne man, ne Ugam telefonā nebija numuri, lai neviens nezinātu par mums, Ugam mans numurs bija makā uz mazas lapiņas aiz mazas aizdares paslēpts. Tagad mēs viens otra numuru jau zinām no galvas. Mums ir savā starpā sarunāts, kad varam viens otram zvanīt. Tādēļ mājās varam justies droši. Kāpēc mēs vēl neesam kopā, tas ir tas jautājums, uz kuru gribu atbildes.

Jā, es esmu gatava kaut tūlīt vīram pateikt, ka man ir Uga un ka gribu no vīra šķirties. Man vēmiens nāk, kad ieraugu telefonā, ka vīrs zvana. Mājās, uzliekot roku kaut vai uz pleca, es gribu vemt. Man ir riebums pret vīru, guļot gultā blakus pat zosāda metās, par seksu nerunājot. Es visu ko izdomāju, lai man nepieskarās un lai tik nebūtu japārguļ. Man tracina katra viņa kustība, katrs pateiktais vārds.

Ar Ugu neesam kopā tāpēc, ka viņam ir kredīts. Manta uz tās sievietes vārda, bet naudu maksā Uga. Viņš teica, ka tiks vaļā no kredīta, tad pieliks punktu arī tām attiecībām, bet viņš jau tagad mokās un nu jau mūsu zvani jau pusotru mēnesi ir katru dienu. Un Uga ar skumjām beidz sarunu ar mani. Uga man saka. ka grib būt ar mani, un man skumji atkal paliek, kad jabeidz mūsu saruna. Es saku, ja esam tik ilgi gaidījuši, tad arī pagaidīsim vēl. Un viss nokārtosies tā kā tam jābūt.

Kāds skatījums ir citiem, vai šeit ir redzams pozitīvs turpinājums man ar Ugu?