Kamēr vīrs gulēja, mēs blakus istabā maigojāmies...

Ar kautrīgo puisi iepazināmies pirms kādiem pieciem gadiem – viņš ar draugiem nāca ciemos, un mēs tā kā nedaudz ieskatījāmies. Dažkārt gāju pie viņa ciemos, un parasti mūsu kopā pavadīšanas laiks pagāja, skatoties filmas. Bet puisis bija tik ļoti kautrīgs, ka nevarēju īsti ar viņu atrast kontaktu. Pēc kāda laika ballītē iepazinos ar kautrīgā draugu, drosmīgu un runātīgu, un kopš tā vakara palikām kopā kā pāris. Regulāri satiku arī “kautrīgo puisi”, kurš kļuva par mūsu ģimenes draugu. Kopīgi tusiņi, kopīgas pasēdēšanas. Un par mūsu mazo mēģināšanu kļūt tuvākiem – aizmirsām.

Ar savu draugu pārcēlāmies no mazpilsētas uz Rīgu. Un arvien mazāk satikām kautrīgo puisi. Bet, kad satikām, tad vakaru parasti pavadīju ar viņu – runājoties. Kad sākās krīze, mums nācās pārvākties atpakaļ uz mazpilsētu, pie drauga vecākiem. Mēs plānojām kāzas. Bet kā pienāca tusiņš ar draugiem – vakaru pavadīju ar kautrīgo puisi, jo mans līgavainis allaž šādās reizēs pārforsēja ar alkoholu un aizgāja gulēt. Un tā es paliku viena. Bieži gājām kopā uz klubiem. Divi vien – bet kā draugi. Kautrīgajam sirdī bija kāda meitene, kas uz viņa jūtām neatbildēja, daudz runājām par viņu. Mācīju kā labāk rīkoties, izturēties. Vienreiz pēc tāda naksnīgā kluba apmeklējuma nosēdējām kāpņu telpā uz trepēm un stundām norunājām (dzīvojām vienā mājā). Un tad sapratu, ka kaut kas iekšā nav tā, kā vajag. Man ir draugs, ar kuru grasījos pēc laika apprecēties. Bet jutu greizsirdību uz kautrīgā puiša simpātiju, jutos vīlusies, ja viņš neieradās kādā pasākumā, lai gan tik ļoti biju gaidījusi tieši viņu...

Savas kāzu dienas vakaru es atkal pavadīju kopā ar kautrīgo puisi... Runājām, dejojām, risinājām puiša sirds problēmas.

Pienāca kāzu diena – es apprecējos. Kāpēc??? Šodien es uz šo jautājumu nevaru atbildēt – tādēļ, ka vēlējos procesu? Kāzu kleitu? Nezinu. Jo šodien redzu, ka ar vīru man nekā kopīga nav bijis un nav...

Savas kāzu dienas vakaru es atkal pavadīju kopā ar kautrīgo puisi... Runājām, dejojām, risinājām puiša sirds problēmas, atkal es devu padomus. Mans jaunais vīrs kaut kur pie galda dzēra un tusējās ar džekiem.

Dzīvojām kā jau precēts pāris, bet sirsniņā kaut kas nebija, kā vajag. Jutu, ka ar vīru neesmu līdz galam laimīga.

Bija kārtējais pasākums, kur mans vīrs piedzērās un mēs ar kautrīgo puisi aizgājām kopā atpūsties – dejojām, dejojām...

Bija kārtējais pasākums, kur mans vīrs piedzērās un mēs ar kautrīgo puisi aizgājām kopā atpūsties – dejojām, dejojām... Es sabesījos... un mēs aizgājām mazliet nostāk, apsēsties dīvānā. Sēdējām, viņš mani mierināja, un tad bija ilgs skatiens acīs...un skūpsts. Skūpstījāmies ilgi. Iekšā šaudījās doma: KO TU DARI?! TU ESI PRECĒTA!!!

Tajā vakarā aizbraucām mājās un turpinājām iesākto... Vīrs gulēja blakus istabā un mēs viesistabā uz dīvāna maigojāmies. Nākamo dienu pavadījām kopā visi trīs, negribēju, lai viņš iet mājās...

Pagāja laiks, un kautrīgais puisis teica, ka varam palikt tikai draugi, jo esmu viņa drauga sieva.

Bija plānots pasākums kopā ar maniem draugiem, uzaicināju arī kautrīgo puisi, bet vīrs palika mājās, jo mani draugi viņam nepatīk. Vakaru ar kautrīgo pavadījām kā vienkārši draugi, bet jutu sevī milzīgo greizsirdību, redzot, kā viņš dejo ar kādu citu. Kad vajadzēja doties mājās, piedāvāju viņam palikt tur, kur es, lai nebūtu jātērē naudu taksim. Tā bija mūsu liktenīgā nakts... Tik fantastisks sekss man ilgus gadus nebija bijis...

Vīrs kārtējo reizi izstrādāja savus pigorus un ļoti sāpināja mani, es aizgāju. Un jutu, ka nespēju dzīvot bez sava kautrīgā puiša. Sarakstījāmies, tikāmies. Un es jutos laimīga.

Mums ir tik daudz kopīga! Kopīgu domu, plānu, mērķu. Pabeidzam teikumu viens otra vietā, vienlaicīgi pasāk to pašu! Viņš ir iemācījis mani mīlēt, domāt un uz dzīvi skatīties savādāk, viņš ir iemācījis to, ka sekss ir kaut kas patīkams, nevis pienākums, kas jādara... Kopā jau esam vairākus mēnešus, un taureņi vēderā lido... Katru reiz es mīlējos ar baudu...

Esmu laimīga. Kaut gan mans bijušais vīrs un kautrīgais puisis vairs nekad nebūs draugi, mēs esam ieguvuši mūsu mīlestību un mūsu kopīgo dzīvi, mūsu laimi. Un beidzot varu teikt – esmu satikusi savu dzīves vīrieti, savu mīlestību.