Savdabīgs attiecību trijstūris: vīra draugs jauc ģimeni
Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu.
Manās attiecībās jau vairāku gadu garumā izveidojies savdabīgs trīsstūris. Esmu kopā ar savu draugu 8 gadus, kopā iegādājāmies dzīvokli, auto, bet diemžēl ir vēl viena „kopīga lieta”, kas nāk komplektā. Un tas ir viņa draugs. Kad iepazināmies, tad likās, ka ir forši — tik izpalīdzīgs, labs draugs, draudzīgs un atsaucīgs, bet pa šiem gadiem tas ir pārvērties murgā.
Būtībā mēs nedzīvojam divatā, bet trijatā, gandrīz katru vakaru
viņš pie mums mēdza „ieskriet paklačot”, kopā ar manu draugu viņiem
pieder uzņēmums, tāpēc ir arī oficiāls iemesls, lai nāktu ciemos.
Brīvdienas bieži pavadām kopā, reizēm jau piektdienas pusdienlaikā
viņš zvana, lai paziņotu, ka ir mums visiem trim iegādājies
koncerta vai kino biļetes. Ja aizbraucam kaut kur atvaļinājumā uz
ārzemēm, tad ir telefona zvani katru dienu, kopīgā firma, protams,
atkal ir oficiālais iemesls, lai zvanītu. Bet reizēm izrādās, ka it
kā lielās problēmas, kas radušās līdz mūsu atbraukšanai nokārtojas
pašas no sevis.
Finālā pirms aptuveni gada puiša draugs ievācās pie mums dzīvot,
pēkšņi palika bez dzīvokļa, nācās maksāt tiesas ceļā piedzītus
alimentus (pastāvīgu attiecību viņam nekad īsti nav bijis, tikai
gadījuma sakari, kuru rezultātā ir pamanījies radīt divus bērnus,
dažādām sievietēm). Lūdza savam biznesa partnerim un manam
mīļotajam cilvēkam palīdzību — izmitināt uz kādu laiku. Kā nu
draugam atteiksi, īpaši, ja grūti laiki kā tagad. Mēģināju
protestēt, norādot, ka ir taču robežas visam, arī mūsu privātumam,
bet mans vīrietis tikai paraustīja plecus un atbildēja, ka viņš
taču ir viņa labākais draugs, jauks un izpalīdzīgs cilvēks, kā lai
uzgriež viņam muguru tik sarežģītā situācijā un atstāj uz
ielas.
Kad mēģināju radušos situāciju izrunāt ar drauga draugu un noskaidrot viņa jūtas pret mani, viņš tikai pasmējās un iedomīgi pajautāja, ko es vispār esot safantazējusi, nekas tāds viņam neesot bijis pat prātā.
Rezultātā jaukais un izpalīdzīgais cilvēks sāka diendienā ar mani flirtēt (garām ejot it kā nejauši pieskārās, izteica dažādus divdomīgus mājienus, erotiska rakstura piezīmes, tā it kā es būtu kopīga sieviete viņiem abiem) un jā, atzīšos, galīgi sajauca man galvu, kā rezultātā uz laiku pašķīros ar savu draugu. Kad mēģināju radušos situāciju izrunāt ar drauga draugu un noskaidrot viņa jūtas pret mani, viņš tikai pasmējās un iedomīgi pajautāja, ko es vispār esot safantazējusi, nekas tāds viņam neesot bijis pat prātā. Tagad mēģinām atkal atjaunot savas attiecības ar pusi, devāmies kopā atvaļinājumā uz viesu namu Latgales laukos un atkal tas pats — zvani katru dienu un pats labākais — trešās dienas vakarā viņš bija klāt — esot „nejauši braucis darba darīšanās netālu no šīs vietas un nolēmis mūs apraudzīt”. Viņš vēl joprojām dzīvo mūsu kopīgā dzīvoklī, ir vairākas reizes teicis, ka jau atradis kaut ko citu, bet te remontiņi aizkavējas, te šis, te tas.
Devāmies atvaļinājumā uz viesu namu Latgales laukos un atkal tas pats — zvani katru dienu un pats labākais — trešās dienas vakarā viņš bija klāt — esot „nejauši braucis darba darīšanās netālu no šīs vietas un nolēmis mūs apraudzīt”.
Mēģinu runāt ar draugu, ka šis cilvēks nopietni apdraud mūsu
attiecības, bet šķiet, viņš to nesaprot, ir attieksme — viņš ir
mans draugs un biznesa partneris, un viss. Piekrīt, ka labāk
protams būtu divatā, īpaši tagad, kad mēģinām attiecības atjaunot,
bet nespēj pateikt stingri savam draugam, ka ir laiks beidzot
dzīvot savā dzīvoklī un netraucēt mūs tik bieži.
Nesaprotu arī šo patoloģisko pieķeršanos manam draugam, esmu
pārliecināta, ka tā nav intīma draudzība, jo viņam nemitīgi ir
gadījuma sakari ar sievietēm, draudzenītes uz mēnesi, diviem.
Bet saprotu, ka šī draudzība ir kļuvusi jau pārāk apgrūtinoša un
negribētu turpināt dzīvot kopā trijatā.
Iesūtījusi: bēdīgā Zanīte