Precētai sievai uzradies pielūdzējs. Ko ar šo iesākt?!

Ballītē bijām tik pašpietiekamas, tik laimīgas, tik atbrīvotas! Ir tik viegli dzīvot, kad esi precējusies ar vīrieti, ko mīli, kad audzini pašus labākos un gudrākos bērnus, kad dari darbu, kas no sirds patīk. 

Tad vairs nav kaut kur jātraucas, nav „jāmeklējas”, nav jāizliekas par labāku, nav jācenšas būt sazin nezin cik šarmantai, asprātīgai un kādai-vēl-tik-ne. 

Mēs vienkārši bijām mēs. Dejojām divatā un smējāmies bez sava gala. Kādā brīdī pamanījām, ka mums uzradusies kompānija - divi vīrieši. Par vienu skaidri zināms, ka precēts, par otru – itin nekas. Un kāda gan tam nozīme? Manās acīs viņam vecums tāds, ka nu jau kādiem trim bērniem jābūt. Tad nu turpinājām smiet un diet. Bez slēptiem nolūkiem, bez valdzināšanas mēģinājumiem. 

Runājoties par darbu, ar draudzeni secinājām, ka ar to varbūt-trīs-bērnu-tēvu, varam veidot sadarbību. Apmainījāmies telefona numuriem. Nākamajā dienā varbūt-trīs-bērnu-tēvs abām atsūtīja sms – sak, foršs baļļuks. „Foršs, jā, foršs,” – atbildējām. 

Vēl pēc dienas viņš piezvana. Jau aizdomīgi – vai gan pirms brīvdienām zvana par darbu? Tad piezvanīja vēlreiz - sak, aizejam uz koncertu. Apmulsu.

Noliku klausuli un vīram smejot teicu, ka man uzradies pielūdzējs. 

Viņš piezvanīja vēlreiz - sak, aizejam uz koncertu. Apmulsu.

Nū, es ceru, ka pēc diviem atraidījumiem varbūt-trīs-bērnu-tēvs man vairs nezvanīs. Lai gan, protams, uzreiz vajadzēja teikt – hei, vecīt, es precējusies, ir bērni. Tāda muļķīga iedoma –pateikšu, šis nosarks, ka tā centies. Bet – būs vien smaidot jāsaka, kopā ierēksim – re, uz randiņu neveiksmīgi aicināja, mulsi zvanīja.:)

..un tad es aizdomājos. Kaut mana laulības dzīve allaž ritētu bez aizdomīgiem failiem līdz mūža galam. Ka es gribu vīru, un viņš grib mani. Ka mēs viens otra acīs visskaistākie, vismīļākie. Ka pēkšņi uzradušies mulsinātāji nespētu samulsināt, izsist no laimības rituma. 

Saka jau – ja nav vietiņas starp diviem, kur kairinātājam iespraukties, tad viņš nekur tā arī nevar iespraukties. Tai pat laikā atceros kādas aptuveni 45 gadus vecas kolēģes stāstu – mums ar vīru ir tik labs sekss, taču naktīs sapņos es mīlējos ar tāāādiem večiem. Kad pēc šī sapņa atstāsta iepletu acis, viņa atsmaidīja – ai, tu vēl jauna, aizvien iemīlējusies savā vīrā. 

Es gribu būt aizvien iemīlējusies savā vīrā. Arī pēc 10, 15 un 45 gadu kopdzīves. 

Rita