Pieredzes stāsts: Sekss pēc dzemdībām vairs nav tāds...

Pēc ļoti ilga laika es atļāvu sev sākt mēģināt dzīvot dzimumdzīvi, un tas bija diezgan sarežģīti, bet ar laiku un pareizo puisi tas notika diezgan pozitīvi. Varu teikt ka seksa man nebija daudz, un neesmu gulējusi ar daudziem puišiem.

Pirms dažiem gadiem es satiku puisi, kas izmainīja visu manu dzīvi, tā sakot — savu īsto un vienīgo. Mēs bijām laimīgi kopā, un es teikšu, ka sekss mūs neuztrauca. Jā, pēc kāda laika mums gribējās maigoties, bet nekā vairāk tā arī nebija. Un viņš nezināja kāda bija mana pieredze un kā es pazaudēju nevainību. Tad nu pagāja ilgs laiks, kad mēs uzsākām nodarboties ar seksu. Kad viss mums sākās, tad sekss bija ideāls! Es uzzināju, kādu baudu gūst, nodarbojoties ar tādām lietām. Mēs darījām visu, kas vien nāca prātā, spēlējām visādas spēles un mācējām viens otru izvest līdz bezspēkam. Atzīšos, bija brīži kad bija bail, bet tas cilvēks mācēja nomierināt un visu izdarīt labi.

Es nezinu, vai vispār kas mainīsies, un tas mani ļoti uztrauc, jo ar šo cilvēku es vēlos vēl ļoti ilgi nodzīvot kopā harmonijā un laimē.

 

Tad mēs mēģinājām ieņemt bērniņu, un, ja godīgi, mums tas nesagādāja grūtības. Tā mēs gaidījām mazuli. Kamēr biju stāvoklī, mēs turpinājām nodarboties ar seksu, nu jau retāk, bet — maigāk un jūtīgāk. Mēnesi pirms dzemdībām mums sekss bija ļoti reti. Mūsu mazule nāca pasaulē ar ķeizargriezienu, jo man pašai ir ļoti lielas veselības problēmas. Pēc dzemdībām, mēs pārtraucām pat domāt par ko vairāk nekā buču. Pagāja 4 nedēļas un viņam gribējās ko uzsākt.. Un tad nu sākās grūtības.. Labi, zinu ka pēc dzemdībām ir jāgaida 6 nedēļas, lai varētu sākt mīlēties. un es protams arī neko vēl negribēju, jo nejutu ka tas mani tagad interesē, arī ķermenis to nevēlējās Kad viņš sāka mēģināt "paspēlēties" ar pirkstiņiem manī radās 1) bailes; 2) negriba; 3) pretīgums...

Tad nu mēs sākām mēģināt atgūt pazudušo... Un kad viss sāka notikt lēnām, es sapratu — šī bija mana PIRMĀ un ĪSTĀ REIZE — es no jauna pazaudēju nevainību

Es protams darīju visu, lai viņš nepaliek gribēdams, bet seksa starp mums tā arī nebija... Pagāja vēl 2 nedēļas, un nu es jutu, ka man sāk gribēties ko vairāk nekā tikai baudas sniegšanu savam mīļākajam, man gribējās, lai arī man ir labi. Tad nu mēs sākām mēģināt atgūt pazudušo... Un kad viss sāka notikt lēnām, es sapratu — šī bija mana PIRMĀ un ĪSTĀ REIZE — es no jauna pazaudēju nevainību! Man ļoti, ļoti sāpēja un bija traki nepatīkami pirmās pāris mīlēšanās reizes. Bet, zinot to, ka tām ir gājušas visas cauri, tad es to izcietu, lai vēlāk būtu kā bija pirms dzemdībām. BET... viss tomēr nepalika, kā bija pirms mūsu meitiņas.. Jā, mana gribēšana krietni pastiprinājās, bet katru reizi, kad mēs darījām to, brīžiem līdz asarām bija sāpīgi un tad katru reizi es izjutu to, ko jutu kādreiz savā pirmajā reizē, kad mani izvaroja... Mēs mēģinājām visādi un visus veidus, lai tas mainītos un paliktu labāk. Bija brīdis, kad mēs nemīlējamies, bet vienkārši maigojamies, un man tie brīži patika vairāk, kaut arī pati jutu, ka ķermenim vajag ko vairāk...

Kad viņš sāka mēģināt "paspēlēties" ar pirkstiņiem manī radās 1) bailes; 2) negriba; 3) pretīgums...

Protams, arī samazinājās bailes un sāpes, bet joprojām kad mums ir sekss man ir diskomforta sajūta un brīžiem ir lielas bailes par to kas notiek tai brīdī, kaut arī vēlme pēc seksa palielinās ar vien vairāk un vairāk... Kopš dzemdībām pagājuši jau 7 mēneši, bet sekss joprojām nav tāds, kāds bija pirms tam... Es nezinu, vai vispār kas mainīsies, un tas mani ļoti uztrauc, jo ar šo cilvēku es vēlos vēl ļoti ilgi nodzīvot kopā harmonijā un laimē.