Kad labāks: sekss 20, 30 vai 40 gados?

Ko tur liegties, man patīk noklausīt svešas sarunas. It kā nejauši, tā, starp citu, bet dikti interesantas lietas var sadzirdēt. Tā reiz kādā ar darbu saistītā konferencē spicēju ausis, lai labāk dzirdētu, ko runā kundzes vienu solu rindu aiz manis. Sarunā nekā īpaša — par dzīvi, par bērniem, par dārziņu un teātra izrādēm. Tad viena no viņām jautā: „Bet kā tev mīlas frontē?” Jau paliek interesantāk, es sasprindzinu dzirdi. Tikām otra sāk stāstīt par Pēteri, ar kuru viņai esot pa īstam, un sekss viņiem esot — ou, kāds! Man palaimējas, jo divas solu rindas aiz manis kāds vecišķi nokrekšķinās. Sataisu pārmetošu sejas izteiksmi, atskatos, un ne jau uz krekšķinātāju, bet abām draiskajām kundzēm. Nu tā pie 60 abām varētu būt. Nodomāju — tātad arī sekss ir viena no lietām, kas nekad nepāriet.
„Seksuālā apetīte un baudas sajūta ir kompleksi jēdzieni. Tie veidojas dinamikā un attīstās meitenē jau no mazas bērnības. Vēlāk nāk pusaudzes gadi, pirmā seksuālā pieredze, tad ir ģimeniskās sievietes laiks — grūtniecība, dzemdības, vēlāk jau pārejas laiks — klimakss, agrīnais vecuma posms, kad sievietei ir 50 un 60 gadi, pēc tam vēl arī senilais laiks,” stāsta seksoloģe Ināra Roja.

20 — eksperimentē un izzina
No vecāku siltās azotes laukā, skolas durvis aizcirtušās, visticamāk, arī pirmā seksuālā pieredze, veiksmīga vai ne tik veiksmīga, jau aiz muguras. Tā teikt, dārzs apgaitā pārstaigāts, laiks pievērsties niansēm un mēģināt izprast, kādiem augiem te būs zelt. Tāpēc divdesmitgadniece ļaujas eksperimentiem. Ja nemēģināsi, nezināsi. Vīrieša ķermenis šķiet gana interesants, lai to pēc iespējas tuvāk iepazītu. Kādam izziņas materiālam pietiek ar vienu vienīgo, cita nebaidās no kvantitātes. Un, kaut varētu šķist, ka šis nu gan ir viens seksī vecums, tomēr ārvalstu pētījumi rāda ko citu: 15% sieviešu, kas pieskaitāmas šai vecuma grupai, ir attiecības tikai ar vienu partneri; tikai 17% divdesmitgadnieču ļaujas seksuālam piedzīvojumam jau pirmajā randiņā, bet orgasmu seksa laikā nesasniedz turpat vai 27%. Ināra Roja uzsver, ka ir zināmi gadījumi, kad arī gados jauna sieviete seksā piedzīvo labsajūtu, kas līdzinās spārniem un paceļ debesīs. „Jā, nereti lasām romānos par daiļavām, kas vīrieti spēj padarīt vai traku, arī pašas izjūt vairākus orgasmus viena dzimumakta laikā. Tā var būt, tomēr to nevar uzskatīt par normu. Normāli sieviete, attīstoties un gūstot arvien lielāku pieredzi, sāk izjust šo seksuālo piedzīvojumu, viņai attīstās seksuālā garša, apetīte, kas iet roku rokā ar seksuālo gribēšanu un vēlmi.”
Turklāt divdesmitgadniece, tiecoties iepazīt vīrieti, nereti piemirst par savu labsajūtu.  

Skaitļi rāda, ka sievietes 30 gados kļuvušas drošākas un pašpārliecinātākas. 60% šīs vecuma grupas bijuši vairāk nekā pieci seksuālie partneri.

Pieredze. Eva (22)
„Mana pirmā seksuālā pieredze bija 18 gados. Līdz seksam  nonācām pamazām. Pēc rosības gultā viņš cieši aizmiga, un tad nodomāju — tipisks vīrietis, par kādiem esmu lasījusi žurnālos. Tā turpinājās kādu laiku, bet tad viņš aizbrauca. Man pirms tam bija nelieli kompleksi par savu figūru. Tāpēc varu teikt droši, ka vīrietis, kurš iekāro sievieti, tos kliedē un ceļ pašapziņu.
Ikvienam cilvēkam ir dabiski instinkti, tāpēc vajag vienkārši ļauties sajūtām, un problēmu nebūs. Kopš pirmās seksuālās pieredzes attieksme pret intīmo tuvību man nav mainījusies. Tikai tagad ir lielākas iespējas salīdzināt, un klāt nākusi pieredze. Būtiskākais, ko tagad apzinos un vērtēju, ir cilvēks, ar kuru ir šī tuvība. Es piekrītu tam, ka sekss ir mīlestības un uzticības apliecinājums. Ja nav šo sajūtu, tad arī tās neradīsies seksa laikā. Lai gan citas uzskata, ka svarīgi gultā krāt un veidot pieredzi, esmu pārliecināta — arī ar vienu, to īsto, var visu sasniegt. Labākais variants ir, ja abas puses nonāk pie kompromisa un rūpējas, lai abiem ir labi, nevis tikai sievietei vai vīrietim. Manā izpratnē kunilings ir augstākā seksa pakāpe, jo tā apliecina pilnīgu uzticēšanos otram cilvēkam un paļaušanos uz viņu.”

Seksu jaunībā raksturotu kā jaunāko tehnoloģijas sasniegumu — vājprātīgs un nepraktisks. Tagad — kā palietotu blakusvāģi, bet ar savu šarmu, garšu un vērtību!

30 — zina, ko grib, un nekautrējas
Jaukie trīsdesmit it klāt. Kā reiz kāds vīrietis man teica — tas ir izdevīgs gadu skaits — tu esi spēles laukuma pašā viducī. Seksuālo partneri vari izraudzīt zinātkāru divdesmitgadnieku, vienaudžu vidū, kā arī gados vecāku kungu acīs vēl būsi gana iekārojama. Bonusā vēl tas, ka trīsdesmitgadniece iemācījusies spēlēt ne tikai ar vīrieša ķermeni, bet apjautusi, ka arī pašas instruments ir ar ļoti skanīgām stīgām. Viņa darbojas tā, lai no kaislīgās nodarbes arī pati gūtu maksimālu labums. Jā, šajā vecumposmā seksuālajai aktivitātei var būt dažādi šķēršļi — ģimene, bērni un karjera pilnbriedā: ir, ar ko noņemties ikdienā. Tomēr sekss šajā periodā spēj sniegt patiesu baudu.
Skaitļi rāda, ka sievietes 30 gados kļuvušas drošākas un pašpārliecinātākas. 60% šīs vecuma grupas bijuši vairāk nekā pieci seksuālie partneri. Savukārt 28% labprāt pievēršas seksuālajām rotaļām jau pirmajā randiņā. Un 20 gados sāktā  eksperimentēšana nebūt nebeidzas: trīsdesmitgadniece ir daudz lojālāka pret dažādu papildelementu izmantošanu seksa dažādošanai. Piemēram, 14% sieviešu šajā vecumā seksuālās baudas gūšanai izmanto vibratoru. Trīsdesmitgadniece noskatās arī kādu pornofilmu. Bet pats būtiskākais — viņa nelolo ilūzijas, ka partneris no viņas elsām un vaidiem nolasīs, ko viņa patiesi grib. Vairs nekādas minēšanas, viņa droši pasaka, ko vēlas.

Četrdesmitgadniece savā seksualitātē kļūst brīvāka nekā jebkad: partnerim droši pasaka, ko vēlas, un reizēm ir pat ļoti prasīga.

Pieredze. Zita (34)
„Pirmo pamatīgo un kvalitatīvo seksuālo pieredzi guvu salīdzinoši vēlu — 19 gados. Biju laikam pietiekami nobriedusi savā mentālajā līmenī, lai saprastu, ko gribu, kad gribu un kā gribu. Ar savu pirmo vīrieti esmu kopā vēl tagad — jau vairāk nekā 15 gadus. Uzreiz sapratu, ka neviens neuzminēs, ko es vēlos, pat es pati — ne, ja par to nerunāšu vai neizmēģināšu. Agrāk seksā svarīgs bija eksperimentēšanas gars — sākot no mīlēšanās pie kamīna, uz galda, garāžā, pļavā, mežā, mašīnā, upē, sasienot rokas un kājas, palīgā ņemot arī dažādus virtuves piederumus un pārtikas produktus. Tagad tas vairs nav vajadzīgs, jo ķer kaifu no paša procesa. Jā, un, ja nu kaut kas nesanāk, tad var piefantazēt. Ja padomā, tad pat misionāra poza var būt radoša. Tagad pazīstu savu ķermeni, puslīdz pazīstu arī otru — tā kā arī negribuli ir diezgan viegli pārvarēt – atliek tik piespiest pogu „enter” zināmā vietā. Daži to sauc par slinkumu — es par pietiekamu briedumu.
Vēl viena svarīga lieta — tagad sekss var būt jebkad, neatkarīgi – esmu vai neesmu bijusi pie vaksatora vai higiēnista, ir vai nav mēnešreizes, kā arī mans „vēdera pauguriņš” nav traucēklis. Man otrs cilvēks šķiet pievilcīgs tāds, kāds ir, un arī spalvainās kājas vai krūtaža var būt pietiekams seksuālā uzbudinājuma objekts. Protams, sekss vairs nav tik bieži, kā pirms gadiem desmit.
Seksu jaunībā raksturotu kā jaunāko tehnoloģijas sasniegumu — vājprātīgs un nepraktisks. Tagad — kā palietotu blakusvāģi, bet ar savu šarmu, garšu un vērtību!”

40 — vairs nekādu šķēršļu
Ne visām bijusi izdevība eksperimentēt 20 un 30 gados, tāpēc ir daudz sieviešu, kas tā īsti seksuālo dzīvi sāk baudīt tikai šajā vecumā. Četrdesmitgadniece savā seksualitātē kļūst brīvāka nekā jebkad: partnerim droši pasaka, ko vēlas, un reizēm ir pat ļoti prasīga. Lūk, skaitļi, kas to lieliski apstiprina: 58% piekristu seksam jau pirmajā randiņā, un 86% pēdējie nakts prieki kulminējuši ar orgasmu. Četrdesmitgadniece jau pašu seksu uztver kā vērtību, un tā baudīšanai viņai nebūt nav nepieciešama īpašā jūtu dzirkstelīte. Tāpēc droši var teikt — ja ne dzīve, tad labs sekss noteikti sākas gados 40.
„Reizēm sievietes ne tikai 40 un 50 gados, bet arī 60 un 70 gados spēj atklāt jaunus apvāršņus seksa lauciņā, neņemot vērā savas krunkas, grumbas un bioloģisko vecumu. Tikai ar gadiem cilvēkā attīstās māksla un varēšana priecāties par to, ka tu dzīvo, par to, kas apkārt ir skaists, jā, un arī prasme dažādot seksuālās baudas iegūšanas veidus,” atzīst Ināra Roja.

Pieredze. Baiba (45)
„Kad man bija 20, manai mammai — 40, es redzēju, ka viņai ir seksuālā dzīve. Es tikai nespēju izvērtēt. Tad sekss man nebija būtisks. Tagad gan tas ir ļoti svarīgs. Un ko tur liegties — tā kā ir tagad, ir vislabāk.
Lai sekss būtu riktīgi foršs, ir jānostrādā ļoti daudziem apstākļiem. Ir jābūt tam otram cilvēkam ļoti tuvam, lai tu varētu izpausties, būt brīva savās sajūtās un emocijās. Es pati tik brīvi, cik tagad, nejutos ne savos 20, ne 30, ne 35. Varu vienkārši ļauties un nedomāt, kā izskatos. Tagad vairs nav jāuztraucas, jārēķina kaut kādi laiki, jārada bērni. Tas ļoti atbrīvo. Agrāk bija daudzas lietas, kas ierobežo.
Attieksme pret seksu atkarīga no bērnībā piedzīvotā — no tā, ko esi redzējis, dzirdējis, sapratis un jutis. Jāatzīst, man bērna gados viss  veidojās diezgan sarežģīti. Kad sākās mana seksuālā pieredze, man bija uzstādījums, kuru tikai tagad, pēc 25 gadiem, pamazām laužu. Proti, man šķita — ja cilvēkiem ir attiecības, viņiem ir sekss, tam tā vienkārši jābūt. Par to, lai es no seksa gūtu baudu, vispār nedomāju. 30 gados mana dzīve sagriezās ar kājām gaisā, no precētas sievietes kļuvu par šķirteni. Tad sākās lielais izziņas process: sāku iepazīt sevi, pamazām ieklausīties sevī un saprast, ka ar seksu varu gribēt arī pati, nevis to darīt tikai tāpēc, ka kāds cits to vēlas.”

Avots: www.kasjauns.lv. Teksts: Anta Blumberga, žurnāls „Marta”