Nevainīga 24 gadu vecumā. Vai ir pamats satraukumam?

Jautājums: "Mazliet esmu satraukusies par savu seksuālo dzīvi, jo man ir 24 gadi un vēl esmu nevainīga. Bail no pirmās reizes, bet vēl ir tas, ka patiesībā jūtu, ka nevaru iemīlēties, ka man negribas vīrieti, sevišķi ja esmu stresā. Jūtu, ka seksa trūkums tomēr sāk veidot arī psiholoģiskas problēmas, kļūstu  bailīgāka, svārstīgāka, nedrošāka par sevi, tieši attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, man liekas, ka stabila seksuālā dzīve mani kā sievieti nostiprinātu tīri psiholoģiski. Vēl zināmā mērā tas varētu būt saistīts ar reliģiozitāti, jo esmu ļoti ticīga, kur ir uzskats, ka savu nevainību pasniedzu vīram kā dāvanu. Tai pat laikā nevarētu teikt, ka vīrieši nepievērš uzmanību, labie pievērš, ir gribējuši seksu, bet neesmu atdevusies. Pati esmu tikko pabeigusi augstskolu, autoskolu, tā kā nevarētu teikt, ka neko nevaru un nespēju. Ceru, ka dosiet kādu padomu kā pārvarēt šo situāciju un veiksmīgāk piesaistīt sev īsto vīrieti."

Attiecību konsultanta Artura Šulca atbilde: "Šajā situācijā ir svarīgi izvērtēt un saprast, kas īsti dzīvē ir svarīgi — ticēt kādas reliģijas dogmām vai ticēt savai laimei. Jāiemācās ticēt sev un saviem spēkiem arī, ja cilvēks vēlas dzīvot saskaņā ar garīguma principiem. Garīgums nav atrodams vienā konkrētā baznīcā, bet gan savā sirdī un mīlestībā uz sevi un otru cilvēku. Arī sekss ir garīga nodarbe, kas ļauj atklāt ļoti daudz par sevi, par pasauli un par citiem cilvēkiem, kā arī par dzīvi. Sekss ir mācīšanās pieņemt sevi, otru cilvēku un īpašo baudas formu — seksuālo baudu. To nepieciešams apgūt arī praksē.

Cilvēki nevar veidot attiecības un doties laulībā, neuzzinot, vai spēj pieņemt viens otru, vai patīk otra smarža un ķermeņa garša, pieskārieni un saskarsmes formas. Nav nekas slikts tajā, ka cilvēki vēlas izzināt viens otru pirms kāzām.

Runājot par savas nevainības pasniegšanu kā dāvanu vīrietim, varbūt ir svarīgāk vispirms pasniegt dāvanu sev. Tad Tev arī būs, ko sniegt savam vīrietim. Tradicionālajā kultūrā ne vienmēr bijusi nepieciešamība saglabāt nevainību līdz kāzām. Cilvēki nevar veidot attiecības un doties laulībā, neuzzinot, vai spēj pieņemt viens otru, vai patīk otra smarža un ķermeņa garša, pieskārieni un saskarsmes formas. Nav nekas slikts tajā, ka cilvēki vēlas izzināt viens otru pirms kāzām. Pretējā gadījumā var veidoties lielas traģēdijas.

Varu ieteikt palasīt latviešu bagāto kultūras mantojumu — dainas. Tur ir arī nerātnās dainas, kurās plaši atspoguļotas seksuālās attiecības un ķermeņa pieņemšanas kultūra. Tajā nav nekas slikts vai nosodāms. Tāpat kā mēs vēlamies ēst, dzert un elpot, mēs gribam arī mīlēties. Un tas ir dabiski un dievišķi. Dievs neaizliedz seksu, viņš māca just baudu un būt kaislīgiem. Ja mēs mīlam sevi, tad mēs varam iemīlēt arī Dievu, ja mēs nemīlam sevi, tad mums nav mīlestības ne pret dzīvniekiem, ne citiem cilvēkiem, ne dabu, ne tautu, arī ne pret Dievu.

Katrai sievietei vajadzētu sākt ar sevis izzināšanu, savu jūtīgo zonu izpēti un savas seksualitātes apzināšanos. Jāmēģina saprast, ko un kā Tu vēlies. Ja ar to ir problēmas, tad var griezties pie speciālista. Nebūtu ieteicams šī jautājuma risināšanu atlikt līdz pusmūžam, jo sievietēm ir ierobežots reproduktīvais periods. Šajā laika posmā ļoti svarīga ir prieku un baudu nesoša dzimumdzīve. Tajā laika posmā ir jādibina ģimene un jādomā par bērniem."

IZLASI ARĪ: Vīrietis strupceļā: Man gandrīz 30, bet esmu nevainīgs

Lai uzdotu savu problēmjautājumu, skati sadaļu Jautā speciālistam!