Bērnībā sista un izvarota. Kā dzīvot un veidot ģimeni?

"Esmu 21 gadus jauna sieviete. Ar dzīves biedru esmu kopā 2,5 gadus, mums ir gadu jauns dēliņš. No sākuma mūsu attiecības bija labas. Pēc bērniņa piedzimšanas tās ir izmainījušās. Es nevēlos mīlēties, un izvairos no kontakta. Tas sākās, kad pirms pus gada es atklāju viņam, ka mani bērnībā izmantoja — man bija 4 gadi, bet puisis kas to darīja bija 17 gadus vecs, man tas dziļi sirdī vēl joprojām sāp. Tad vēl mani 14 gadu vecumā izvaroja. Šīs lietas man ļoti traucē dzīvot. Pirms tam mīlējos tikai tāpēc, ka likās, ka tas ir mans pienākums — kā bērnībā un es nevarēju iebilst pret to. Izrunājos ar draugu, viņš man palīdz tam tikt tam pāri un saka, ka man nav jāmīlējas, ja es to negribu. Bet tur jau tā lieta, ka tagad, kad viņš man to ir pateicis, es nevēlos vairs vispār jebkādu dzimumkontaktu. Līdz ar to mūsu attiecības ir palikušas sliktas, mēs dzīvojam kopā kā istabas biedri. Viņam sāp tas, ka mēs neatrodam vairs laiku viens otram, un ka mīlējamies ļoti reti, iespējams tikai mēnesī reizi.

 Pirms tam mīlējos tikai tāpēc, ka likās, ka tas ir mans pienākums — kā bērnībā, un es nevarēju iebilst pret to

Bet viņš man ir atvēris acis, par to, ka varu es nemīlēties, ja es to nevēlos, tāpēc arī spriežu — iepriekš es mīlējos, neko neiebildu, man ir bijuši vairāki partneri, viens puisis bija brutāls, ar kuru biju kopā gadu, man bija sajūta, ka viņš mani katru dienu izvaro, jo man sāpēja, man asaras bira, kad mums bija dzimukontakts. Bet man tas likās normāli, ka tā tam vajag būt.  Bet tagad, kad esmu izrunājusies ar savu tagadējo dzīves biedru, esmu sapratusi, ka vienmēr, kad esmu likusies gultā un mīlējusies, tas ir bijis pret pašas gribu, un tagad, kad es varu pateikt nē, tad mīlēties es vairs nespēju, man sāp ikreiz, kad manī ieiet dzimumloceklis, man sāp mīlējoties vēders, man ir nepatīkamas izjūtas, es nespēju uzbudināties, ja mīlējamies, tad ir vajadzīgs lubrikants! Bet kā, lai mūsu attiecības zeļ un plaukst, ja es nevēlos mīlēties, ja mans dzīves biedrs ir noskumis, neapmierināts un pat ass paliek dažu brīd. Viņš mīl mūs — mani un dēliņu, un ir uzticīgs. Esmu laimīga, ka viņš man ir, bet nespēju viņu darīt laimīgu, jo zinu, ka intīmās attiecības ir attiecību viena puse, kura ir nepieciešama. Vai man to darīt, kaut man to negribas? Vai meklēt psiholoģisku palīdzību? Es nevēlos sagraut mūsu attiecības. Esmu tagad neizpratnē, kas ir noticis ar mani pēc sarunas, man visi vīrieši liekas nepieņemami un pretīgi, ja būtu jāliekas gultā, es nevēlos nevienu, agrāk, es par to nedomāju, man bija savi puiši un man viņi nelikās pretīgi, ne jau vīrieši kā cilvēki liekas pretīgi, bet varbūtība par dzimumaktu! Esmu bēdīga un izmisusi! Vēlos dzirdēt kādu iedrošinājumu, kādu ieteikumu no speciālista, jo saprotu, ka viena netieku galā ar savām emocijām!"

Attiecību speciālista Artura Šulca komentārs: "Sarunai ar Tavu mīļoto vīrieti nav nekādas negatīvas ietekmes. Šī saruna varēja būt ar jebkuru citu cilvēku vai varēja nebūt vispār. Tas problēmu nemaina un nemazina.

Tu esi cilvēks, kas padarīts par upuri. Seksuāla vardarbība Tavā dzīvē ir bijusi kā sistēma — pirmo reizi bērnībā un tas ir noticis atkārtoti arī pusaudžu gados. Sāpes dzimumorgānos dzimumakta laikā var liecināt par vagīnismu – muskulatūras saraušanos tiklīdz tiek veikts dzimumkontakts. Tās ir sekas bērnības un pusaudžu gadu vardarbībai.

Viennozīmīgi ir nepieciešama psiholoģiska palīdzība, jo vardarbības sekas ir nopietnas un nekur nepazūd. Tas nav iesnas, kas ar laiku pāriet

Viennozīmīgi ir nepieciešama psiholoģiska palīdzība, jo vardarbības sekas ir nopietnas un nekur nepazūd. Tas nav iesnas, kas ar laiku pāriet. Šo problēmu nevar ieslēgt dziļi sevī ar domu, ka nekad neveidošu attiecības, nekad nemīlēšos ne ar vienu. Agrāk vai vēlāk attiecības būs jāveido — ja ne ar kādu vīrieti, tad vismaz pašai ar sevi. Turklāt tradicionāli seksuālā dzīve ir daļa no veiksmīgām attiecībām un ģimenes dzīves. 
 

Vardarbības radītās sekas parasti nāk ārā visnepiemērotākajos brīžos — brīžos, kad rodas intimitāte. Tev jāstrādā ar sevi, jāatbrīvojas no upura statusa un jāiemācās no jauna skatīties uz sevi un savu seksualitāti. Pasaulē nav tikai uz vardarbību orientēti vīrieši, ir arī maigi un cilvēcīgi vīrieši. Tavs mīļotais iespējams ir viens no maigajiem vīriešiem, jo ir palīdzējis Tev saprast, ka mīlēšanās notiek tikai pēc abpusējas vēlēšanās."

IZLASI ARĪ:

Mammas vīrietis mani seksuāli izmantoja. Mamma to zināja...

Kā seksuāli izmantoja četrgadnieci. Patiess stāsts

Ūsainis vilka mani pie sava locekļa. Bērna seksuālās vardarbības stāsts

Stāsts par ūsaini un seksuālo vardarbību. Psihologa komentārs