Tikko vīrs iedzer, tā meklē bijušo sievu

Lieta tāda, ka esam kopā jau kādus trīs gadus, mums viss ir ideāli, līdz viņš iedzer - ad viņš gandrīz katru reizi meģina tieši vai netieši meklēt savu bijušo, kaut vai pazvanīt.

Esam kristieši, un, sākot mūsu attiecības, mums katram iepriekš bija ģimene, es savu bijušo esmu pilnīgi izsvītrojusi no savas dzīves kā mīļoto, pat kā draugu, kam izkratīt sirdi, kad grūti. Bet tas ir cits stāsts, jo pagāja daudzi gadi, līdz bijušais pats manu mīlestību pret viņu nokāva. Un nekad mums nekas kopīgs nevar būt, kā tikai kopīgs bērns, kuru ļoti mīlam.

Es apzinos, ka esmu jaunās attiecības un neizsakāmi mīlu cilvēku, ar kuru dzīvoju kopā patlaban, bet mani beidz nost viņa mūžīgā vēlme meklēt bijušo, viņš gan skaidrā runā savādāk, saka, ka mīl tikai mani un grib apprecēties, bet, kad dzēris, tad tā vien kasās par bijušo uz mani, pārmet man, ka es jau noteikti mīlu bijušo un, ka vienalga viņu pametīšot. 

Neizsakāmi mīlu cilvēku, ar kuru dzīvoju kopā patlaban, bet mani beidz nost viņa mūžīgā vēlme meklēt bijušo, viņš gan skaidrā runā savādāk, saka, ka mīl tikai mani.

Nekad viņš arī slikti neizsakās par savu bijušo, tā teikt, atstājis gludu atpakaļ ceļu jebkurā brīdī! Viņš pilnīgi kategoriski atsakās no manis pa reizei, kad ir dzēris, bet kad dzērums ir izgājis, meklē mani un saka, ka mīl tikai mani!

Nu ko tas nozīmē? Viņš apgalvo, ka ilgojas pēc bērniem, kuri dzīvo pie bijušās, bet bērni tāpat brauc ciemos pie mums. Es liku viņam izdomāt, ko viņš īsti vēlas, kuru mīl no sirds, jo mani tas beidz nost, es nespētu sevi iztēloties tā rīkojamies pret viņu... Tas tik ļoti sāp!
Esmu domājusi, vai bijusī nav kaut kādā veidā viņu caur kādu maģiju piesaistījusi, nu nevar tā būt, ka mīl mani, bet velk pie viņas, kad dzer... Ko man darīt?