Cerības un vilšanās pāra attiecībās. Raksta psihoterapeits

Satiekas divi atšķirīgi cilvēki - vīrietis un sieviete. Gadās, ka starp viņiem rodas spēcīgas jūtas. Viņi vairs nespēj iedomāties savu dzīvi viens bez otra, kaļ nākotnes plānus, saka viens otram labus vārdus un atzīstas mīlestībā. Nedaudziem no šiem pāriem izdodas saglabāt un kopt mīlas trauslo ziedu, citi atsvešinās, kļūst pavirši viens pret otru. Vai ir iespējams saprast, kas notiek starp diviem cilvēkiem? Attiecībās ir grūti noskaidrot, kurš pirmais sāka, un kurš uz to reaģēja. Cēloņu meklēšana un savstarpēja argumentēšana viegli kļūst par riņķa danci. Viens no attiecību kritiskajiem brīžiem ir saistīts ar vilšanos. Kā tas notiek?

Attiecības parasti sākas ar cerībām. Tad seko cerību „pārbaude", lielāki vai mazāki cerību un vilšanās cikli. Attiecību iziršana parāda, ka cerības ir nomirušas un ilūzijas ir zudušas. Cikls ir noslēdzies. Savā ziņā vilšanās dzīvē un attiecībās ir neizbēgama. Mums visiem agrāk vai vēlāk ir jāmācās pieņemt, ka nevaram dabūt visu, ko vēlamies.

Ko mēs vēlamies attiecībās?

Daži vēlas īslaicīgas attiecības bez saistībām. Šādās attiecībās nav nekādu garantiju, būtībā tās balstās uz savstarpēju izmantošanu. Citi vēlas ģimeni, kopīgi radīt bērnus un tos audzināt. Mūsdienu Rietumu civilizācijas svarīgas vērtības ir individuālisms un egoisms. Cilvēki nav tendēti veidot ilgstošas attiecības un tajās ieguldīt. Gribās ātrus rezultātus un ātrus panākumus, protams, bez lielas paša piepūles.

Mūsdienu Rietumu civilizācijas svarīgas vērtības ir individuālisms un egoisms. Cilvēki nav tendēti veidot ilgstošas attiecības un tajās ieguldīt.

Tomēr katrā cilvēkā mājo arī kādas cerības. Vai nav tā, ka kaut kur cilvēka dvēselē ir cerība, ka izdosies sastapt to „īsto" cilvēku, savu otru „pusi"? Mums gribas ticēt, ka arī mūs dzīvē gaida liela un skaista mīlestība. Kad satiekam otru cilvēku un mūsos mostas romantiskas jūtas, mēs sākam projicēt savas cerības uz šo cilvēku. Attiecībās ir sācies iemīlēšanās posms. Šajā posmā īpaši nozīmīgs ir otra ārējais izskats. Ja cilvēks mums šķiet simpātisks, pievilcīgs, rodas vēlēšanās ar viņu pavadīt kopā vairāk laika un iepazīt viņu tuvāk.

Liela nozīme šajā iepazīšanās procesā ir arī personības neapzinātai daļai. Ne vienmēr mēs paši spējam izskaidrot, ko tieši sev nozīmīgu esam ieraudzījuši otrā cilvēkā. Šajā attiecību posmā neapzināti tiek „bremzētas" savas personības ēnas puses. Romantiskās jūtas katrā modina vēlēšanos, parādīt sevi no labās puses, neaizbaidīt otru. Un tiešām brīnums notiek! „Mīlas neprāta" pārņemts cilvēks vēlas pavadīt garas stundas kopā ar mīļoto. Viņi staigā sadevušies rociņās, garas stundas pavada romantiskās sarunās (arī tie, kas citādi nemaz nav runīgi). Iemīlēšanas posms parasti ilgst aptuveni 18 mēnešus. Taču iespējams jau agrāk sākam pamanīt otrā kaut ko, ko neredzējām agrāk. Agrāk vai vēlāk ieraugām partneri tādu, kāds viņš ir tad, kad necenšas būt labāks vai atstāt iespaidu. Daži šai brīdī, kad sapņu „princis" vai „princese" gāžas no troņa, piedzīvo vilšanos.

Vai nav tā, ka kaut kur cilvēka dvēselē ir cerība, ka izdosies sastapt to „īsto" cilvēku, savu otru „pusi"? Mums gribas ticēt, ka arī mūs dzīvē gaida liela un skaista mīlestība.

Iemīlēšanās var pāraugt mīlestībā, bet tas nenotiek vienmēr. Daudzas attiecības mūsdienās balstās tikai uz seksu. Tā ir joma, kurā cilvēki mēdz daudz viens otru izmantot. Satiekas divi ķermeņi un divas tieksmes, izsalkums tiek remdēts un pāri nekas nepaliek. Citas turpina pastāvēt, jo tos saista kopīgi īpašumi, kredīti, uzņēmuma projekti utt. Lai mīlestība varētu dzīvot, līdzās citām vienojošām lietām ir jāpastāv arī kādai īapašai saiknei, patiesai vēlmei būt kopā, esot arī „dzīves draugiem".

Gribētos domāt, ka ir kādi dziļāki iemesli, kādēļ sastopam savu otru pusi. Uzskatu, ka pāra attiecības ir reizē izaicinājums un uzaicinājums katram garīgi augt kā personībai, kopīgi pārvarot grūtības un dzīves pārbaudes. Viens no tādiem brīžiem ir mirklis, kad piedzīvojam vilšanos otrā cilvēkā un tajā, kādu esam iztēlojušies mūsu attiecību dzīvi.

Attiecības var un bieži arī kļūst par vietu, kur mirst mūsu cerības. Taču attiecības ir arī vieta, kur var piedzimt jaunas un kopīgas cerības.

Autors: Sandis Ratnieks, pāru un ģimenes psihoterapeits, www.lina.lv