Sievietes, kuras aizviļ vīrus. Ja nebūtu viņu, mēs dzīvotu laimīgi?

Tikai retā to visu atspēko, sakot: „Neko jau nevar izjaukt tur, kur viss kārtībā.” „Vienkārši ir tādas, kas izmanto situāciju, un vīrietis pavelkas. Lūk, rezultāts! Laulība un attiecības ir darbs.” Savukārt bailīgākās un apdomīgākās rakstīja: „Uz citu nelaimes laimi neizveidosi, taču nedrīkst nosodīt, jo mazums kā mums pašām vēl dzīvē sanāks.”
Un tad tu domā – bļāviens, vai tiešām mēs, sievietes, pilnā nopietnībā domājam, ka

Vīrietis ir mazs bērns, ko var paņemt pie rokas un aizvilkt projām?! Kāpēc mums tik ļoti patīk domāt, ka vainīga ir tā otra sieviete? Tieši viņa ir visas nelaimes sakne? Un galvenais – pašām tam ticēt? Par to arī runājam ar psihoterapeiti Mārīti Priekuli.
 

Visu izšķir mīlestība vai kontrakts

Ja ģimenē valda mīlestība, saticība un laime, tad neviens no malas nevar atnākt, neko izjaukt un neko paņemt. Ir jābūt kādam „bojājumam” – kādam ceļam, pa kuru trešais var šajās attiecībās ienākt. Ja vīrietis nav īsti apmierināts ar attiecībām, tas tiešām nav sarežģīti – lielu mākslu nevajag.

Vieniem laulība stiprinās uz mīlestības pamata (un tad ģimenes apvalks nav caursitams no ārpuses), otriem tas ir kontrakts. Mīlestība nav atkarīga no mūsu gribas. Tā vienkārši ir, un mēs ar to dzīvojam. Ja mīlestība nerodas (nu neseko pēc iemīlēšanās, un viss), veidojas kontrakts. Laulātie paši nosaka, pēc kādiem noteikumiem partnerattiecībās dzīvo. Kurš gatavo ēst, kurš mazgā traukus?! Vai guļam tikai viens ar otru, vai mums drīkst būt mīļākie ārpusē?! Tur vienmēr ir savstarpējais izdevīgums – tu man, es tev. Ja parādās cita sieviete (kur teikts, ka pēkšņi tā nav mīlestība?), tad ko dara vīrietis? Vai nu viņš lauž veco kontraktu, vai arī paliek tam uzticīgs un nodod pats savu vajadzību, jo iemīlēšanās un mīlestība ir mūsu iekšējās vajadzības. Kā sievietei, tā vīrietim. Ja viņi (skaistākajā variantā) atraduši viens otru, un šīs attiecības vīrietim šķiet kvalitatīvi vērtīgākas par iepriekšējām, tad tā ir viņa izvēle, un nav ko tai otrai sievietei uzbrukt.

Laulātie paši nosaka, pēc kādiem noteikumiem partnerattiecībās dzīvo. Kurš gatavo ēst, kurš mazgā traukus?! Vai guļam tikai viens ar otru, vai mums drīkst būt mīļākie ārpusē?! Tur vienmēr ir savstarpējais izdevīgums – tu man, es tev.

Vēl pastāv variants, ka viens laulībā dzīvo ar domu, ka ir partnerattiecībās, bet otrs pārliecināts, ka mīlestībā. Tad viens veic savus pienākumus un atbildību, bet otrs –  it kā mīl, bet ar pienākumiem ir uz „jūs”. Ja pārī ir šī atšķirība, trešajam atkal ir vieta, kur ienākt, jo viņš, atnākot ar vienādo, to otru „pievelk”. Mēdz teikt, ka vīri pie sliktām sievām paliek, bet no labām aiziet. Tur arī daļa taisnības.

Jo „labās” radījušas viņiem tik labus apstākļus, ka viņiem ne par ko nav jārūpējas un var doties vēl labāka piedāvājuma virzienā. Atnāk sieviete ar cita izmēra krūtīm, piedāvājas, un, protams, viņš aiziet pie lielāka pupa, kur būs gardāks pieniņš. Savukārt tam, kuram arī pašam jārūpējas, lai ģimenē viss notiktu, nav laika domāt par cita pupa meklēšanu. Šādā aspektā skatoties, varbūt arī ir tā, ka no sievām, kas rada problēmas un nodarbina vīrus, ir grūtāk aiziet.
 

Sievišķība un vēlreiz sievišķība

Uzskatot, ka vīrietis ir bezgribas būtne, kas nav spējīga pieņemt savus lēmumus, mēs vīriešus totāli infantilizējam. It kā viņi stāvētu kā burciņas uz plaukta, un katra sieviete var noskatīt, pieiet un paņemt. Bet viņam taču sava griba! Protams, viena brīva sieviete no malas, kura ir iemīlējusies, darīs visu, lai būtu laimīga. Viņa vīrietim nav ne draugs, ne mamma, ne terapeits – uzklausītājs. Viņa īsteno savu sievietes vajadzību būt mīlētai un mīlēt. 

Drīkst vai nedrīkst iekarot precētu

Morāle katram sava un pilnīgi individuāla. Nevienam no malas vispār nav tiesību neko teikt, jo katrs ir atbildīgs par savu dzīvi un laimes izjūtu. Protams, mēs nedrīkstam nogalināt, bet nevaram skatīties uz otru cilvēku kā uz paņemamu burciņu no plauktiņa. Viņš taču atsaucas, viņš netiek ar varu aizvests, piespiedu kārtā atrauts no ģimenes un bērna.

Ja sievietes kodekss atļauj saieties ar precētu cilvēku, ja viņa tādā veidā var būt laimīga – uz priekšu! Kurš to var aizliegt? Neviens. Jo lielais jautājums, kas aiz tā slēpjas, taču ir – kas ir tava dzīves jēga? Kas ir tavs dzīves mērķis un virsuzdevums, kad nāc šajā pasaulē. Kam tu dzīvo? Lai būtu veiksmīga profesionālajā karjerā, laba māte, vienkārši spoža sieviete vai laimīga sieviete. Šīs ir nopietnas izvēles.

Ko plosīties?

Tik nekrietni uzbrūkam sievietēm, kuras „aizviļ” vīrus tikai tāpēc, ka mums pašām droši vien šķiet – kāda atnākusi un paņēmusi manu vīrieti vai arī savās attiecībās jūtamies tik nedrošas, ka mums bail – atnāks un atņems arī manu vīru.
Šo bažu ēnā tas ir briesmīgi, tāpēc labākā aizsardzība ir uzbrukums – „šitādai” vajag pamatīgi sadot pa seju. Bet, kā jau teicu, – zemapziņas līmenī nekas nenotiek pret vīrieša gribu. Viņš tiecas pēc tā – kaut kā, ko piedāvā otra. Ja sieva šo uztvertu kā mācību stundu sev, tad viņa skatītos, ko tad tā, pie kuras vīrs iet/grib iet/ir aizgājis, tādu piedāvājusi, ka viņš nolēmis pamest visu, kas viņam ir (mēs taču nerunājam par primitīviem instinktiem, vai ne?).

Tik nekrietni uzbrūkam sievietēm, kuras „aizviļ” vīrus tikai tāpēc, ka mums pašām droši vien šķiet – kāda atnākusi un paņēmusi manu vīrieti vai arī savās attiecībās jūtamies tik nedrošas, ka mums bail – atnāks un atņems arī manu vīru.

Kāpēc ne?! Vilciens nekad nav aizgājis! Ja jūti, ka tavai sievišķībai vajadzīgs tieši šis vīrietis, aicini viņu atpakaļ. Rādi, ka esi viņam tā spožākā sieviete. Bet tas nozīmē iemācīties sevi mīlēt un cienīt kā sievieti. Nevis kā mammu, sievu, mājkalpotāju... Ja tev šo vīrieti nevajag, tad lai iet! Un paldies tai, kura atnāca un viņu „aizveda”. Tad jau visi būs laimīgi. Bet, ja viņš tev vajadzīgs – gūsti mācību, ieguldi darbu, panāc rezultātu, un viņš atgriezīsies.

Protams, viegli runāt, jo praksē tas ir smagi. Ne velti cilvēki gadiem iet uz terapiju, lai izveidotu attiecības. Vai arī, lai saprastu – man nevajag nekādu attiecību! Bet šis darbs iespējams, ja saproti – tas, kas ar tevi dzīvē notiek, ir tava mācība, lai vari augt. 

No portāla: www.jauns.lv.