Meklējot pareizo gēnu saviem bērniem
Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu.
Sievietes, meitenes, mātes, meitas, sievas, draudzenes un brīvās. Te nu es esmu. Es esmu no tiem, kuram zvana. Reiz paskaitīju: man ir bijusi viena ilgtermiņa partnere, kura, satiekot mani, pirms tam nebija ar kādu kopā. Pārsvarā tās ir 23 - 25 gadīgas sievietes un meitenes. Man nav saprotams, kādēļ tik agrā vecumā jau jābūt pāris gadus precētai. Lai saprastu, ka viss, kam ir sākums, ir arī beigas?
Un kādēļ es tāds? Man patīk dot. Īsts vīrietis saņem, dodot
sievietei. Ne jau man vajag: sievietei vajag. Un ja es varu labi
iedot sievietei: vienalga ko — jūtos piepildīts. Triks ir ne tikai
guļamistabā, bet arī ikdienā. Sieviete nāk, jo viņa vēlas sajust
attieksmi.
Kad man bija nedaudz pāri 20, es sāku nodarboties ar jogu. Mani
interesēja augstākas baudas sasniegšana, tolaik ar manu pirmo īsto
partneri bijām sasnieguši, šķietami, galējās fiziskās iespējas
robežas. Pēc laika pie manis atnāca tantra. Un tāda arī ir mana
dzīve: kamēr es meklēju sievieti ar to gēnu, kādu vēlos saviem
bērniem, daru labu sievietēm, kuras to vēlas.
Ir tādas sievietes, kurām nekad nav bijis vīrietis. Bet nav tādas sievietes, kurai būtu tikai viens vīrietis. Un tā nu ir skarba patiesība.
Viņas ir vairākas, ilgstoši. Viņas apmēram zina viena par otru. Ir,
kas prasa, ir, kas neprasa. Modelis visām ir vienāds: mēs varam
kopā viens otram darīt labu. Mēs viens no otra neko neprasām. Mani
neinteresē tavs vīrs un draugs, as long viņš tev ir
uzticīgs un situācija ir tīra. Ir tādas sievietes, kurām nekad nav
bijis vīrietis. Bet nav tādas sievietes, kurai būtu tikai viens
vīrietis. Un tā nu ir skarba patiesība.
Cilvēki nav pilnīgi. Turklāt meklē piepildījumu otrā. Piepildījumu
var atrast tikai sevī. Bet katra individualitāte ir piemērota tādai
vai citai dzīves situācijai. Viens partneris ir reprezentabls un
„izejamais”. Ar citu ir patīkama sarunas. Vēl kāds cits vislabāk
sader gultā. Nav jāierobežo sevi ar kaut ko vienu, jo tas nespēs
pilnībā apmierināt ne vienu, ne otru.
Es nelaižu viņas sev klāt. Es neko nesolu. Es zinu, ka mums nav perspektīvas kopdzīvei, tādēļ nespēlēju mīlestībiņās.
Kaut vienlaicīgi man ir vairākas sievietes, kuras būtu gatavas
nākt, ja es aicinātu, manā dzīvē trūkst mīlestības. Tā nu tas ir:
es nelaižu viņas sev klāt. Es neko nesolu. Es zinu, ka mums nav
perspektīvas kopdzīvei, tādēļ nespēlēju mīlestībiņās.
Ja es sāktu dot mīlestību, tā reāli arī attīstītos. Mīlestība tiktu
ieņemta un sāktu aug. BET — ja es jau tagad apzinos, ka šī sieviete
nav tas gēns, kuru patiešām vēlos sev redzēt blakus visu dzīvi,
labāk nemaz nesākt.
Te nu es esmu. Meklējot savas pirmās, spēcīgākās mīlestības analogu
un realizējot citu attiecību sānsoļus un šķiršanos.
Iesūtījis: Kristaps, Mīlas dēku konkursa dalībnieks.
Vairāk par Mīlas dēku konkursu lasi šeit.