Kāpēc jaunā draudzene tik līdzīga bijušajai?

Mainu Audi pret Audi
Man ir kaimiņš, ar kuru man ir vienkārši draudzīgas attiecības – kā tev klājas, kas jauns – tālāk neielaižamies. Nav mans tips. Viņš vairāk reižu ir pārkrāsojis savu dzīvokli, bet vienmēr viesistabā pie sienas pašā centrā piekar vienu un to pašu bildi. Kā es to zinu? Uz jautājumu – kā tev klājas, viņš godīgi atbildi – pārkrāsoju viesistabu un ievilina savu veikumu atrādīt. Viņš to var atļauties, tāpēc ik pa diviem gadiem maina savu auto - no Audi uz Audi. Modeļi mainās, marka paliek. Viņš gandrīz nekad nepaliek viens, viņam vienmēr mājās ir kāda gaišmataina garkājaina būtne. Allaž nedaudz samulstu, kad aci pret aci saskrienos ar savu kārtējo kaimiņieni, jo reizēm grūti pateikt, vai tā bijusī, vai nu jau nākamā. Sievietes mainās, bet tēls paliek nemainīgs.
Tā nu tas iekārtots dabā, prātā vai mūsu instinktos, ka katrai sievietei it kāds noteikts vīrieša tips, kas pievelk vairāk nekā pārējie, bet vīriešiem tieši tāpat ir ar sievietēm. Man patīk tumsnējie, tev varbūt gaišie, bet kādai citai rudie. Ejot pa ielu, mēs pievēršam uzmanību cilvēkiem ar konkrētu matu vai acu krāsu, sejas vaibstiem, varbūt deguna formu, ģērbšanās stilu, bet, iespējams, meklējam tos, ko skūpstījuši eņģeļi, atstājot vaigos mīlīgas bedrītes. Bet nevarot izskaidrot, kāpēc tieši tā un ne citādi. Neba man tumšie vairāk pievelk, jo viņus pa lielāku gabalu var labāk ieraudzīt, bet tev blondie, jo viņiem saulē mati vairāk mirdz, un ne jau vaigu bedrītēs drošāk paslēpties. Psihologi apgalvo, ka tas notiek zemapziņas līmenī, tīri instinktīvi un, iespējams, vilkmi uz kādu noteikta tipa pretējā dzimuma pārstāvi nosaka stereotipi, kas veidojušies tavā ģimenē. Pāršķirsti vien vecos ģimenes bilžu albumos un pavēro savas dzimtas vīriešus, vai starp tiem neslēpjas arī kāds tēls, ko tu meklē uz ielas pretim nākošajos. Tā ir kaut kāda tīri neapjausta līdzība un pieredze, kas nāk līdzi no tēva vai mātes, bet, iespējams, pat daudz tālākām radniecības saitēm. Šīs sajūtas veido bioloģisks mehānisms, kas rada sajūtu, ka konkrētajā tipā ir kaut kas tik ļoti piesaistošs.

Allaž nedaudz samulstu, kad aci pret aci saskrienos ar savu kārtējo kaimiņieni, jo reizēm grūti pateikt, vai tā bijusī, vai nu jau nākamā. Sievietes mainās, bet tēls paliek nemainīgs.

Solveiga Karmenas ādā
Tomēr ārējā bilde kļūst mazsvarīgāka, kad konkrētā tipa cilvēku sāc iepazīt, vērtēt viņa rīcību, runu, priekšplānā izvirzās pavisam citi kritēriji. Tāpēc ne vienmēr mīlestība, kaislība un citas jaukās lietas iedegas pret to pretējā dzimuma pārstāvi, kas sākotnēji pārliecinoši šķitis tavējais tips. Kādā sestdienas rītā skatos, kā mans kaimiņš, pārliecināts blondīņu mīlētājs, uz baznīcu pie altāra dodas ar kādu Karmenas tipa melnmati, nododams visu savu tik ierasto zilacaino Solveigu gvardi. Kas tad tas? Esmu pārliecināta, nekādā ziņā tā nav tā pati tikai pārkrāsojusies, kuru vēl pirms pāris mēnešiem kāpņu telpā bikli sveicināju. Kad pēc pāris nedēļām saskrienos ar kaimiņu, stingri jautāju – kas tev jauns? Viņš izplūst smaidā un saka – apprecējos, esot saticis īsto. Lai nu tā būtu. Pēc tam domāju, bet, iespējams, arī šī īstā ir tikai kārtējā Solveiga Karmenas ādā. Nenoliedzami, vizuālais tēls ir nozīmīgs, tomēr partnera izvēlē tas dominē tikai sākumposmā. Sabiedrībā ir tik daudz izveidojušies stereotipi, kas, piemēram, tiek attiecināti uz sievietes matu krāsu – blondās ir seksuālākas, izlaidīgākas, nenoturīgākas, tumšmates – ar stingrāku raksturu, kaislīgākas un tamlīdzīgi. Pat mūsdienu ķīmijas industrija, kas izdomā arvien jaunas matu krāsas, nespēj nobeigt šos novecojušos stereotipus. Un kur nu vēl stāsti par apaļīgajām – labsirdīgajām, bet tievajām – nīgrajām un skopajām būtnēm. Tiek pieņemts, ka katra cilvēka ārējais izskats arī sevī slēpj un vienlīdz atklāj, pastāsta par viņa dzīvesveidu, paradumiem, kas, iespējams, tieši tev ir pieņemami un simpātiski. Piemēram - kuram atlētisks augums, noteikti nodarbojas ar sportu, un tas tev der, vai gluži pretēji – kurš aristokrātiski bāls, ir dzejnieks, un romantiķis ir tieši tas, kas tev ir vajadzīgs. Bet arī šie ir tikai stereotipi, kuri par laimi pamazām zaudē savu vērtību, jo mūsdienu dzejnieks var nodarboties ar sportu, bet muskuļu kalns pāris asarainus poēzijas gabalus uzrakstīt. Pilnīgi visas stereotipiskās blēņas izšķīst pret to, ko mēs gadsimtiem ilgi dēvējam par jūtu ķīmiju vai mīlestību.

Nepatīkamāki ir gadījumi, ja partneris, kas zina - tīši vai netīši, bet dara visu, lai savu tagadējo padarītu līdzīgu iepriekšējam. Piemēram, savai pašreizējai piedāvā iegādāties apģērbu, kādu mēdza valkāt iepriekšējā, nogriezt matus, mainīt dažus paradumus un dzīvesstilu.

Tas kino atkārtojas
Tomēr apgāžams nav arī fakts, ka gan sievietes, gan vīrieši jaunās attiecībās mēdz ekspluatēt jau reizi vai pat vairākas izspēlētu scenāriju, izvēloties jaunos partnerus līdzīgus iepriekšējiem gan pēc ārējā izskata, gan rakstura īpašībām. Tā teikt – gandrīz identisks „kino” iepriekšējam – vieta, dekorācijas, scenārijs un, protams, galvenās lomas atveidotāja arī. Tomēr, ne jau līdzīgs vizuālais tēls nosaka, ka arī raksturs it kā viena tipa cilvēkiem ir līdzīgs. Reizēm gan tā gadās, bet psihologi atzīst, ka tā notiekot  visai reti. Un tomēr, kāpēc šie scenāriji atkārtojas un viņa nākamā, izskatās un, iespējams, arī rīkojas kā bijušā? Speciālisti pieļauj, ka ar nākamo iepriekšējai līdzīgo partneri tomēr tiek mēģināts vēlreiz izdzīvot neizdevušās attiecības. Iespējams, tās ir tikai dažas epizodes, tomēr pašreizējās attiecības var būt kā simbolisks turpinājums tām, kas jau bijušas. Varbūt, iepriekšējās attiecības nemaz līdz galam un pa īstam nav beigušās? Rezultātā pastāv risks, ka jaunajās attiecībās iepriekšējās partneres vai partnera dubultnieks ir tikai bilde, lomas atveidotājs. Nu, gluži kā dažā labā gadiem televīzijas ekrānos nīkuļojošā seriālā, kur konkrēts personāžs turas stingri un pārliecinoši, mainās tikai aktieri, kas to atveido.

Pēc viņas ģīmja un līdzības
Nepatīkamāki ir gadījumi, ja partneris, kas zina - tīši vai netīši, bet dara visu, lai savu tagadējo padarītu līdzīgu iepriekšējam. Piemēram, savai pašreizējai piedāvā iegādāties apģērbu, kādu mēdza valkāt iepriekšējā, nogriezt matus, mainīt dažus paradumus un dzīvesstilu. Tad kādā dienā, satiekot sava sirdsāķīša bijušo, esi pamatīgi un nepatīkami pārsteigta, jo izskaties gluži kā viņa, ja vien kāds jau arī viņu nav sācis meistarīgi pārveidot. Bet ne jau tikai vīriešiem šī pārveidošanas māka padodas. Arī sievietes ir gana labas lietpratējas. Varbūt tas ir tikai it kā nevainīgs – pārvelc kreklu, jo šis tev nepiestāv, tev derētu citāda stila apģērbu valkāt, vai labāk nogriez tās pinkas un tamlīdzīgi. Pēc laika apmierināti skaties, ka tavs tagadējais Jānis kļuvis nu gluži kā tavs bijušais Pēteris.
Ja visiem labi, tad nav vērts satraukties, ka esi kādai dubultniece, pat, ja tā ir bijusi tava mīļotā vīrieša bijusī sieviete. Kāda tam nozīme - tu taču esi tu, un esi pilnīgi cita perona, un jums kopā ir pilnīgi cita dzīve. Tomēr der piedomāt – vai spēlē savu vai jau kādas citas labi iespēlētu lomu, jo pastāv risks pazaudēt sevi tajā otrajā. Jā, un pirms pāris dienām kāda dzīves gudra sieviete man teica, ka nekas šajā dzīvē nav briesmīgāks, kā tieksme otru pārveidot.

Teksts: Anta Blumberga, žurnāls „Stella”

www.kasjauns.lv