Eh, vīrietim jau nokritušas rozā brilles...
Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu.
"Vēlos padalīties pieredzē un droši vien prasīt padomu, jo nezinu, kā rīkoties, kā būtu labāk," stāstu iesāk kāda jauna sieviete.
"Manā dzīvē ir visādi gājis. Es viena audzināju divas meitiņas. Attiecības ar pretējo dzimumu kaut kā īpaši neveidojās, un es vispār pārstāju ticēt mīlestībai kā tādai. Bet kādu dienu Liktenis izspēlē joku... un es satiku vīrieti, kuru jau no pirmā acu skatiena iemīlēju.
Arī viņš bija nesen šķiries no sievas un audzināja divas meitas. (Sieva aizlaidās pie mīļākā un atstāja bērnus vīram.) Mūsu attiecības veidojās strauji un likās, ka jā... esmu satikusi savi Īsto. Arī viņš teica, ka vairs nespēj iedomāties savu dzīvi bez manis. Sākām dzīvot kopā.
Pagāji 5 laimīgi mēneši. Un tad sāku ievērot, ka mans mīļais ir palicis vēsāks, neteica vairs, ka mīl utt. Ilgi prasīju, kas par lietu. (Labāk nebūtu prasījusi.) Viņš teica: "Es tevi mīlu, bet ne tā, kā sākumā, kad biji man pirmajā vietā. Tagad es domāju, ka Tev bez manis būs labāk un vieglāk. Tev ir grūti ar mani un maniem bērniem. Tu man esi dārga, Tu esi manā sirdī, bet prāts Tevi nepieņem. Sirds Tevi mīl, bet prāts nē, un godīgums liek Tevi atlaist, lai beidzu Tevi mocīt." Viņš teica, ka vēlas padzīvot viens. Tas ir tikai nedaudz no visa teiktā, bet domu gājienu var saprast. Es ilgi domāju, ko tagad man darīt ar šo savu mīlestību, kuru viņam, kā izskatās, nemaz nevajag. Aiziet no viņa ir grūti, sāpīgi. Bet turēt ar varu... tāpat nenoturēšu.
Tu man esi dārga, Tu esi manā sirdī, bet prāts Tevi nepieņem. Sirds Tevi mīl, bet prāts nē, un godīgums liek Tevi atlaist, lai beidzu Tevi mocīt.
Pa šo laiku viņa ex sieva mani arī nelika mierā. Tagad uzdodas
par baigo draudzeni. Pateicās, ka rūpējos par viņas meitām. Bet
pašā sākumā vainoja mani. Bet viņa tak pati aizgāja pie cita
vīrieša, kur tad bija mana vaina? Bija reizes, ka viņa gribēja
atgriezties pie vīra. Bet viņš bija kopā ar mani un teica, ka nekad
nebūs kopā ar ex sievu, jo ir lietas, ko nevar piedot.
Bet ne par to bija stāsts. Kā lai rīkojos es? Nespēju saprast, kā
vienā dienā var mainīt domas, kā var pārstāt mīlēt (ja vispār ir
mīlējis)? Vēl viena frāze, kas palika atmiņā no mana mīļotā - viņam
esot nokritušas rozā brilles un tagad viņš nezina, ko vēlas. Kā lai
saprot tos vīriešus?