Tev garšo tikai viņa...
Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu.
Tev taču patīk tā meitene, vai ne? Varu saderēt, ka Tu viņu izģērb ar skatienu ikreiz, kad ieraugi... Un arī domās... Tikai iztēlojies — kā viņa parauj uz augšu savus jau tā īsos svārciņus, atsedzot vēl vairāk slaidās kājās, zeķu mežģīnes un sarkanos zeķturus...
FOTO: Viktorija Kuprijanova, http://www.bernufoto.lv/
Modelei attēlā nav saistības ar rakstu.
Kā lēni pieskaras ar pirkstu koši sārtajām lūpām un nobraucot pāri krūšu izliekumam, piever plakstiņus... Kā uzbudinoši čukst neķītras frāzes, piemiedzot Tev ar aci un aicinot pieskarties, ar vieglu rokas kustību atraisot sasieto kleitiņu un ļaujot tai noslīdēt... Tavam ķermenim pārskrien trīsas un prāts aizmiglojas... Nekādas liekuļošanas. Nekādas samākslotības. Viss liekas tik īsts... Pirksti tikko jūtami skar Tavu seju... Un kaklu. Slīdot pāri Tavai sviedru klātajai mugurai viņas nagi iecērtas arvien dziļāk un dziļāk miesā, atstājot aiz sevis sārtas līkloču līnijas... Viņas lūpas skar Tavus ataugušos bārdas rugājus. Nobrauc pār kaklu, uz brīdi pakavējas pie krūšu galiem... Un tad Tu aizver acis, un Tu jūti, kā viņas blondās matu šķipsnas kutina vēderu un arvien spēcīgāk sāk riņķot asinis... Viņa uz mirkli atraujas, lai ieskatītos Tavās acīs un pasmaida, taču Tu nespēj sakarīgi domāt, ļaujoties mežonīgam baudas vilnim... Vēl... Vēl... Neapstājoties pat uz brīdi, līdz pār Tavu pieri sāk ritēt sviedru lāses... Neliedzies, es zinu, ka Tev viņa patīk! Viņai ir tāds šarms, tāds neuzkrītoši salds, kam nevar pretoties, kas gremdē, gluži, kā atvarā... Doma, ka nekad nevienam viņa nav piederējusi un nepiederēs tā, kā Tev... Ka nekad viņa nav atdevusies nevienam tā, kā Tev... Tas reibina gluži kā vīns... Tu reibsti no viņas klātbūtnes. No visa. Es zinu, ka tagad Tev garšo tikai viņa...
Lasītākais
Iesūtījusi: ILze, Mīlas dēku konkursa dalībniece
.jpeg-804x536.jpg)
