Viņa azotē esmu vislaimīgākais cilvēciņš uz šīs pasaules…

"Vēl tagad atceros, tik skaidri, it kā tas būtu noticis vakar. Biju ciemos pie kaimiņa, viņš teica, ka atbraukšot viņa brālis. Un kas tur liels? Kad viņš ienāca istabā, es vairs nezināju, ko teikt… Viņa acis un smaids… Tas skatiens… Mani pārņēma tādas sajūtas, ko jutu pirmo reizi mūžā… Laikam visu vakaru biju bez valodas, biju tādā kā eiforijā… Nevarēju novērst acis no viņa un nez kāpēc biju iedomājusies, ka viņš arī ne… Un ar to viss beidzās tanī vakarā…
Laikam nebija dienas, kad nedomātu par viņu, pat sapņoju par viņu, kaut arī neko par viņu nezināju… Pagāja divi mēneši, kad atkal satiku viņu. Un atkal pie kaimiņa. Eh, es gandrīz izkusu, tā kā mazs skuķis.

Neesmu nožēlojusi nevienu sekundi, ka esmu ar viņu. Viņš tik ļoti rūpējās par mani, vienmēr skatās, lai silti saģērbjos, labi paēdu, izguļos…

Tikai man likās, ka viņam tā interese par mani nav tik liela, vai arī viņu aizkavēja tas, ka nebiju īsti brīva? Nevarēju nekādi izsviest viņu no galvas ārā un no sirds ne tik… Nākošajā dienā biju darbā – zvana darba telefons. Paceļu. Jautājums: „Baiba,  Tu?” Un tad sapratu, ka tas ir viņš... Man sirds gandrīz izleca pa muti… Ilgi runājām, pārsvarā gan viņš… Un Ar to viss sākās…
Sakumā bija ik vakara sarunas pāris stundu garumā… Pēc mēneša sākām dzīvot kopā. Neesmu nožēlojusi nevienu sekundi, ka esmu ar viņu. Viņš tik ļoti rūpējās par mani, vienmēr skatās, lai silti saģērbjos, labi paēdu, izguļos… Un tas maigums… Reizēm viņš ir riktīgs īgņa, bet, ja viņš tāds nebūtu, tad jau tik ļoti viņu nemīlētu… Kāpēc viņš ir mans sapņu vīrietis, mans īstais un vienīgais? Tāpēc, ka mana sirsniņa viņu izvēlējās un viņš izvēlējās mani, tāpēc, ka, kopā esot ar viņu, man neko citu nevajag, tāpēc, ka vakaros, ielienot viņa azotē, esmu vislaimīgākais cilvēciņš uz šīs pasaules…"

Iesūtījusi: Baiba, konkursa „Mans sapņu Vīrietis” dalībniece. Konkursu atbalsta un balvu dāvā kamīnu salons „Baltic Smile”.

Piedalies konkursā arī Tu!