Kārtējais vīrietis no manas dzīves izgaisa

Tomēr notiek pavērsieni, negaidīti. Liktenis ievieš savas korekcijas agri vai vēlu.

Karsta vasaras diena. Pikniks ar daudz dažādiem cilvēkiem. Piespiedu sevi tur aizbraukt. Sēdēju, pacēlu acis, un tur stāvēja viņš – pavisam īsts, izskatīgs, labā fiziskā formā.
Momentāni sajutu interesi, kaut kas manī atdzīvojās, it kā iedegtos liesma. Viņš bija vecāks par mani. Nospriedu, ka noteikti aizņemts, ir bērni, sieva,u.t.t.
Es sajutu arī interesi no viņa puses, slēptus skatienus manā virzienā. Bet sabijos, jo domāju, ka nav labi tā - viņš noteikti ir aizņemts cilvēks.

Vakars gāja uz beigu pusi un ar pāris paziņām palūdzām, lai viņš mūs aizved pa mājām. Man tika vietiņa pašā priekšā, viņam blakus. Katru reizi, kad pa kluso vēlējos palūkoties uz viņu, skatieni sastapās, un, mulsi smaidot, novērsāmies. Netīšām vai tīšām, bet visi tika izvadāti un es paliku pēdējā. Mirklī, kad vajadzēja izkāpt no auto, kājas neklausīja. Galvā bija tikai viena doma - uzzināt par viņu kaut ko vairāk, lai tiešām pārliecinātos, vai viņš ir brīvs cilvēks. Esmu kautrīga, bet šajā brīdī sevi apbrīnoju par tādu drosmi. TAGAD VAI NEKAD!

Katru reizi, kad pa kluso vēlējos palūkoties uz viņu, skatieni sastapās, un, mulsi smaidot, novērsāmies.
 

Un vakars izvērtās necerēti garāks. Ar vīnu, pie miglas pārklāta ezera, mierā, klusumā. Mēs sēdējām, pļāpājām par dzīvi. Es jutos tik mierīga, laimīga, baudot šos mirkļus. Un vienā brīdī palūkojos uz rāmo ezeru, saprotot, ka es taču nemaz nevēlos būt nekur citur, ir tik patīkama šī jauniepazītā vīrieša kompānija. Sen nebiju tik kvalitatīvi pavadījusi laiku. Un pats galvenais – par brīnumu viņš tiešām bija brīvs!

Iekšēji likās, ka pa ķermenī ņirb daudz mazu baltu tauriņu. Sajutos kā pusaudzes gados, satraukta, samulsusi. Tikai, kad saule jau sāka apspīdēt koku galotnes, ielīdu gultā, aizvēru acis, atnāca ziņa - '' Saldus sapnīšus!''. Es pasmaidīju un aizmigu.

Ir pagājis laiks, un tagad, rakstot šo stāstu, gaidām mūsu mazo brīnumu. Es necerēju, ka pēkšņi mana dzīve varētu pilnībā izmainīties - tik īsā laika posmā. Tas, ka atrados īstajā vietā un laikā, izmainīja visu manu dzīvi.

Viņš nav mans sapņu vīrietis, viņš ir izsapņots un atrasts.
Katrs viņa pieskāriens un skatiens mani silda katru mīļu dienu. Tas ir tas siltums, ko gaidīju visu savu mūžu. Mana miera osta, mans patvērums. Manas mājas ir viņa siltajā azotē, un es gribu, lai mēs būtu kā viens vesels. Ir cilvēki, kas tiešām mūžu nodzīvo skaisti, un es vēlos, lai mēs būtu vieni no tiem.

Iesūtījusi Sintija Birzniece, konkursa „Mans sapņu Vīrietis” dalībniece. Konkursu atbalsta un balvu dāvā kamīnu salons „Baltic Smile”.