Vai jūs dzīvojat viena? Nē, ar runci!

Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu. 

"Mana „vēlā mīla”… Nu jau 17 gadus mēs dzīvojam kopā. Pa šo laiku esmu pieradusi, ka, no rītiem mostoties, Viņa ūsas maigi glāsta manu seju, kņudina pazodi un kutina kaklu…" raksta Marija, konkursa „Mans sapņu Vīrietis” dalībniece. Konkursu, kuram savu stāstu vari iesūtīt līdz 29. augustam, atbalsta un balvu dāvā kamīnu salons „Baltic Smile”.

Viņš ir tik bezgala maigs! Taču – arī prasīgs vienlaikus, bet tie ir noteikumi, kurus pieņemu bez iebildēm.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Viņš ir tik bezgala maigs! Taču – arī prasīgs vienlaikus, bet tie ir noteikumi, kurus pieņemu bez iebildēm.

Es vairs nespēju iedomāties: kā tas būtu – mīlēties ar vīrieti, kam seja rūpīgi noskūta… Tieši tāpēc, gadiem ejot, esmu gatava piekrist tiem zobgaļiem, kas teic: skūpsts bez bārdas esot gluži kā putra bez sāls.
Viņš ir tik bezgala maigs! Taču – arī prasīgs vienlaikus, bet tie ir noteikumi, kurus pieņemu bez iebildēm. Brokastīm jābūt noteiktā laikā, un tajās noteikti jābūt gaļai. Vienalga – liellopu vai vistas. Sliktākajā gadījumā Viņš gatavs samierināties ar zivi, tikai tad nu gan jāprotas un jāsagādā kas īpašs – lasis, forelīte…
Protams, man, kā jau sievietei, virtuvē tiek ļauta pilnīga brīvība – arī šeit Viņš ir saprotošs un neiejaucas. Ja gadās, ka vakarā esmu par maz burkānu notīrījusi, tāpēc no rīta sanāk tikai viena svaigi spiestas sulas glāze, Viņš uz to nepretendē, „atkāpjas”- lai jau tiek dāmai. Tātad Viņš saprot, cik svarīga sievietei ir svaiga sejas krāsa un laba pašsajūta, apzinās, ka džentlmenim jābūt iecietīgam un augstsirdīgam…

Vīrieši nezin kāpēc uzskata, ka jāzina katrs sievietes solis, katra viņas rīcība jākontrolē, katrs motīvs – jāizprot…

Manējais ir no tiem darbiem, kas „apzog” ģimeni – ļoti maz esmu kopā ar saviem mīļajiem, tuviniekiem, draugiem. Nereti iznāk strādāt tad, kad citi atpūšas… Viņš man to nekad, ne reizes visā mūsu pietiekami ilgajā kopdzīvē, nav pārmetis. Nekad, ne reizes neesmu dzirdējusi arī neiecietības pilnus jautājumus: „Kur tu biji? Kur iesi? Cikos būsi mājās?” Nekad. Ne reizes.
Manuprāt, droši varu apgalvot, ka tikai šī iemesla dēļ vien daudzas jo daudzas sievietes varētu mani apskaust! Un ne tikai precētās, jo – šādus jautājumus taču uzdod, paskaidrojumus pieprasa arī tie vīrieši, kas vēl tikai drauga statusā, par precētajiem mīļākajiem nemaz nerunājot! Vīrieši nezin kāpēc uzskata, ka jāzina katrs sievietes solis, katra viņas rīcība jākontrolē, katrs motīvs – jāizprot…
Sakiet, lūdzu, kā tādā gadījumā lai izpaužas mūsu, nabaga sieviešu, spontānums, neaprēķināmība (daudzi taču sakās mūs mīlot tieši šo īpašību dēļ…)?!
 Mans Vīrietis nav tāds! Es eju, kurp ienāk prātā. Atgriežos, kad vēlos. Viņš tādos brīžos uzacis nerauc, un šī iemesla dēļ man un sienas pulkstenim ne reizes nav pārmetuma pilnu skatu uzmetis…
Protams, ir lietas, kas mani mulsina, tāpēc, izmantojot psihologu un psihoanalītiķu ieteikumus, cenšos visu izsvērt, saliekot mūsu kopdzīves „plusiņus” un „mīnusiņus”…
Viņš, piemēram, nestrādā (mīnuss), taču – arī apkārt neklaiņo (pluss), vienmēr turas pie mājas (pluss). Kā jau nestrādājošajam, Viņam nekad nav naudas (mīnuss), taču – Viņš arī nekad nenodzer manējo (pluss)! Viņš nesmēķē (pluss). Nerunā pretī (pluss). Māk saprotoši paklusēt (pluss). Prot mierināt (pluss). Nu, lūk! Spriediet paši!

Tajās patiešām ļoti retajās reizēs, kad Viņš tomēr sadusmojas uz mani, vainīga vienmēr izrādās mana nevērība, neuzmanība, nepacietība, neiejūtība.

Reklāma
Reklāma

Arī mūsu intīmajā dzīvē valda vislabākā saskaņa. Viņš vēl nekad, ne reizes man gultā nav uzgriezis muguru! Vienmēr atsaucas maniem glāstiem un nekad nav atļāvies izrādīt, ka tie Viņu kaitina vai ir apgrūtinoši. Viņš vienmēr gatavs rotaļām… vismaz divreiz – no rītiem un vakaros!
Tajās patiešām ļoti retajās reizēs, kad Viņš tomēr sadusmojas uz mani, vainīga vienmēr izrādās mana nevērība, neuzmanība, nepacietība, neiejūtība.
Vienīgais, kas mani nedaudz mulsina, ir mūsu ievērojamā gadu starpība, turklāt – „nepareizajā”” virzienā…
 Pirms 17 gadiem, kad draudzene mūs iepazīstināja, es par gadu starpību nemaz nedomāju! Šķita – laimīgā kopdzīvē (un es biju pārliecināta, ka mūsējā būs tieši tāda!) galvenais ir saprašanās. Divu siržu saderība, tā sacīt…
 Ak, jūs tikai, lūdzu, nedomājiet, ka vairs nesaprotamies! Tā nebūt nav! Mēs joprojām mīlam viens otru. Cenšamies viens otru saprast, iepriecināt. Un vislielāko gandarījumu par jaukajām savstarpējām attiecībām izjūtu brīžos, kad kādam pārlieku ziņkārīgam sarunu biedram uz jautājumu „Vai jūs dzīvojat viena?”, es ar lepnumu varu paziņot: „Nē. Ar runci!”

 

Iesūtījusi Marija Anmane, konkursa „Mans sapņu Vīrietis” dalībniece. Konkursu atbalsta un balvu dāvā kamīnu salons „Baltic Smile”.