Mīlestības vēstule nesen iepazītai meitenei...

Čau, mīļā meitene!

Vakar atkal nevarēju aizmigt, jo domāju par mums. Izdomāju tikai to, ka man Tevis ļoti pietrūkst. Es gribētu izrunāt tik daudz lietu, gribētu Tevi apskaut un samīļot, apsegt Tevi vakarā un noskūpstīt, mīlēt Tevi visu nakti un tad pasniegt vēlas brokastis gultā. Es gribētu Tev parādīt savu pasauli. Tā ir liega un silta, tai ir basas kājas un jūras vējš matos. Tā var būt gan mīļa un pretimnākoša, gan skarba un nepiekāpīga, bet tā vienmēr būs daļa no manis. Tā ir gatava līgsmot kopā ar mani, kad man ir jautri, tā labprāt cīnīsies ar mani, kad metīsi tai izaicinājumu, bet nekad nenodarīs man pāri, tā pasargās mani un paslēps zem siltas miglas segas, kad būšu zaudējis spēkus, un pasargās mani līdz celšos un došos jaunā cīņā. Ja spēsi to saprast un iemīļot, tā kļūs arī daļa no Tevis, bet ja ne, tad lai katram mums paliek sava - un viena mūsu kopīgā, kurā būsim tikai mēs divi vien. Un, ja vajadzēs, kaut vai pret visu pasauli.

Man ir žēl, ka arī šajā pēcpusdienā tā arī nevarējām būt kopā. Es gribu Tevi samīļot, iepazīstināt ar saviem draugiem. Es gribu būt kopā ar Tevi. Man ar Tevi ir labi. To nakti pie jūras ar zvaigžņotām debesīm es atcerēšos vienmēr, kā mēs viens otru turējām pie rokas, kā Tu man mīļi pieglaudies, kā sajutu Tavu acu skatienu, augumu, smaržu, lūpas. Uz mirkli es biju laimīgākais cilvēks pasaulē. Kopā pavadītās naktis neļauj man aizmigt un liek svaidīties gultā kā no bara noklīdušam šakālim. Es Tevi gribu! Kā Gribulītis grib konfekti vai tuksnesis lietu. Nespīdzini mani, un es būšu Tavs.

Tava sirds.

P.S. Braucam dzīvē! Baudīsim - likteni, jūru, visādus gardumus un vēl šo to. Laiks - kaut kad pēc svētkiem. Apģērbs - mežaini mežonīgi elegants. Līdzi - neprāts. Ko saki, meitēn? ... Tikai nepiekrīti...