Nakts bez tevis nav nakts

nakts bez tevis nav nakts
un diena bez tevis nav diena
ar sniegu visu grib noslāpēt ziema
kad tu nāksi pie manis
tā diena smaidoša dzims
rotāsies saule ar lāsteku ausī
sildīšos es pie auguma tava
glāstīsi mani maigi un kaisli
leduslaikmeta drupās
auklēsim abi
sauleszaķēnu prieku

*   *   *

Rīt mēs satiksimies. Tu garām ejot smaidīsi, es zaglīgi vērošu tavus slaidos pirkstus. Pilēs lāstekas un sniegs bezbēdīgi šļūks no dakstiņu jumta. Tu no sniega izveidosi piku un metīsi ābeles zaros.Iztramdīta sirmā žagata laidīsies projām. Tas viss notiks rīt , bet šovakar es dzeru tēju, kura smaržo pēc mūsu nākotnes atmiņām pie sarmota ugunskura un domāju par tevi. Man ļoti bail tevi pazaudēt, reiz jau mēs tikāmies kaut kur ziemeļu mūžamežos pagātnes dzīlēs. Neviens nezina, kur pēc tam tu biji ,neviens nezina kur klīdu es, bet tagad mēs te,  uz saules pielietās zemes. Tavās acīs vēl skumst pagātnes elpa, drīz tai pāri klāsies mūsdienu dzīve. Man bail tevi pazaudēt, man bail, ka tu atkal ienirsi laikmetu džungļos un mēs atkal klīdīsim caur laikiem caur tautām... Tā tas notiks, bet kamēr mēs esam šeit uz saules pielietās zemes, būsim brītiņu kopā sniegājā baltā kurš tīrs kā jauns sākums.

Iesūtījusi: Jana Vagulāne, stāstu konkursa "Ziemas kaislīgās pasakas" dalībniece. Konkursu atbalsta un balvas dāvā www.KafijasDraugs.lv.