Bijušais atzinās, ka mani mīl joprojām

„Izšķīrāmies. Pēc laika sāku satikties ar citu puisi. Pāris esam jau trīs gadus, kopā nedzīvojam, bet abi saprotam, ka attiecības brūk - raksturu un uzskatu nesaderība. Tā kā uzskatu, ka dzīvē viss notiek ar iemeslu, nevis sakritības dēļ, dotajā brīdī, kad man visvairāk trūkst uzmanības un mīļuma, uzradās mans bijušais.

Tikāmies vēl reizi, nespēdama pretoties kārdinājumam, sākām skūpstīties. Pārsteidza tas, ka nejutu nekādus sirdsapziņas pārmetumus.

Par spīti tam, ka ignorēju viņa zvanus, ko ik pa laikam saņēmu, pacēlu telefonu un sākām runāt. Sarunājām tikšanos, lai aprunātos, kādi esam tagad un kādi bijām. Noskaidroju, ka daudz kas viņam ir mainījies, strādā labi apmaksātā darbā, spēj nodrošināt sev mājokli un auto. Lai gan puisis nesen izšķīries no ilglaicīgām attiecībām, vakara gaitā saņēmu atzīšanos, ka viņam joprojām ir jūtas pret mani pat pēc vairākiem gadiem. Nenoliedzami tādas bija arī man.

Tikāmies vēl reizi, nespēdama pretoties kārdinājumam, sākām skūpstīties. Pārsteidza tas, ka nejutu nekādus sirdsapziņas pārmetumus. Turpinām uzturēt kontaktus gandrīz katru dienu. Pēc viņa teiktā, ka mans draugs viņš kļūt nevarētu, jo vēlēsies būt kas vairāk, liek man domāt vai man tikties ar viņu vai ignorēt atkal? Mēdz teikt, ka veca mīlestība nerūs, bet vai uzsākt ar cilvēku attiecības atkal pēc tā visa emocionālā pāridarījuma, ko saņēmu un aizmirst nespēju? Uzkāpt uz grābekļa vēlreiz, ja ar to jau saņēmu sāpīgu sitienu... Cilvēka dzīve ir mainījusies, bet vai ieradumi arī mainās? Ja piekrāpj vienreiz, tad darīs to atkal? Kāds ir jūsu viedoklis?"