24 gadus vecs vīrietis prasa padomu mīlas lietās

Lieta tāda, ka ar draudzeni biju kopā nepilnus 2 gadus (šobrīd esam šķīrušies, jo es to vairs nespēju izturēt.) Viss bija gludi, interesanti un sākumā protams - rozā brilles un viss pārējais. Pēc kāda laika parādījās dzīves rutīna un nebija vairs tik daudz randiņu. Skola, mājas, darbs, un dzīvošana pie plīts, gatavojot pusdienas un vakariņas. Ļoti bieži strīdējāmies par visādiem sīkumiem, par ko pat nebūtu jāsāk strīdēties. Īsāk sakot, meitene visu laiku darīja lietas, kas man ne īpaši patika, kaut arī biju viņai to teicis. Pēdējā laikā parādījās tāda kā vienaldzība no viņas puses. Lietas, kuras mēs izrunājam (apsolot ka tā vairs nenotiks), tās tomēr atkārtojas, un man paliek arvien sāpīgāk. Tai pašā brīdī es viņai visu laiku cenšos kaut ko iestāstīt, ka to, ko viņa dara, tas nav pareizi. Pārsvarā strīdu iemesls bija tas, ka vienmēr, kad man rodās kaut kādas aizdomas, es viņai pajautāju vai tā ir vai nav? - tai vietā es saņemu - "Forši, ka tu kaut ko tādu par mani iedomājies", bet nekad nav konkrētas atbildes. Tad, kad strīdoties tu viņai kaut ko pajautā, lai dzirdētu skaidru atbildi, ko viņa dara, kāpēc viņa nesaka, vai kapēc viņa dara tā? Vienmēr ir atbilde: "Jā, forši", "Paldies, atā!" un mani tas vienkārši tracina un nes cauri, ka nevar vienkārši un konkrēti atbildēt! Tātad, ja neatbildi, tad manas aizdomas un viss, ko es domāju - apstiprinās.

Foto autore Marika Eglīte.

Šķiršanās uz kādu laiciņu
Draugi un draudzenes no viņas puses visu laiku viņai skaidroja, ka neesmu īstais un lai mani pametot utt. Tad viņa man teica, ka negribot pagaidām draudzenēm teikt, ka atkal satiekas ar mani, un vispār ar mani kontaktējas, līdz viss atkal nebūšot atpkaļ vecajās sliedēs. Tad nu tā? Man tas bija jāpieņem? Protams, es ilgi neizturēju, tu no manis kaunies? Atbildes protams bija: "Kāpēc tu par mani tik slikti domā? Nē, es neslēpju mūsu attiecības." Uz neilgu laiciņu, bet tad man kaut kas galvā sakārtojās un es nežēlīgi sāku ilgoties pēc viņas, un zinu, ka tā nebija tikai pieķeršanās, bet kas vairāk. Ja godīgi, tad meitene, pēc izšķiršanās, izrādīja interesi ar jautājumiem: "Kā man ejot un vai ar mani esot viss kārtībā?" Beigās nonācām pie tā, ka satikāmies, izrunājāmies un salīgām mieru, jo no abām pusēm izskanēja teksti, ka mīlam viens otru, ļoti ilgojamies utt.

Un tagad, pēc neilga laiciņa, atkal vis sagriezies kājām gaisā. Viss tas pats atkārtojas, uzsverot, ka vainīgs esmu es. Viss iepriekšminētais ir pavērsies pret mani, un vēl piebilst, ka es neparādot neko, kas liecinātu to, ka mīlu viņu.

Izdomāju, ka man vienu reizi pietiek, jo tas mani vienkārši veda ārā no nerviem. Un es aizgāju.

Tagad ir iestājies klusums. Nu jau veselus divus mēnešus. Bet ir viena lieta - katru dienu domāju par viņu, ļoti ilgojos un saprotu, ka mīlu viņu, un skatīties uz citām sievietēm pat negribas. Ko man darīt? Gaidīt vēl ilgāk, kamēr visas jūtas pāriet, jo tomēr punkts ir pielikts?

Tikai - ko domā viņa? Vai viņa kaut ko jūt pret mani patiesi, vai izliekās? Varbūt viņa ir par jaunu un nesaprot to, ka negribot man dara pāri?
vai to dara speciāli? Man 24, viņai 20 gadi.