Nu traki! Sēžu darbā un domāju par mīlēšanos
Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu.
20 gadu vecumā gudroju – ja darbu maina ik pēc 7 gadiem, vai gadījumā ik pēc 7 nav jāmaina arī vīru?! Tiešām nebiju gaidījusi, ka arī pēc 10 gadu kopdzīves es gultā gribēšu saplosīt tevi gabalos. Nu ko – jāsaka, ka patīkams pārsteigums. :)
FOTO: www.moonparlour.lv
Kad jūtu tavas rokas man pieskaramies, es atpazīstu – tās joprojām mani mīl...
Lasītākais
Tiem dieviem, gariem, svētajiem, brīnumam vai nejaušībai, kas man tevi piešķīra, es katru gadu, katru dienu varu paklanīties un bučot roku. Mēs, protams, kašķojamies un lecamies, kur nu bez tā. Bet sajūta, ka tu esi man un es tev... Savulaik man likās, ka to rāda tikai filmās.
Es redzu, kā tavā sejā lēnām zogas mazītiņas krunciņas. Tātad arī manējā. Reizēm tāpēc baidos, ka tevi varētu nocopēt cita. Druscīt svaigāka miesiņa, tā teikt. Bet, kad jūtu tavas rokas man pieskaramies, es atpazīstu – tās joprojām mani mīl. (Tām manām bailēm nepievērs uzmanību – sievietes nedrīkst zaudēt paniku:)
Sekss?
Kopdzīves sākumā es staroju, ka mūsu kniebiens ir uz urrā. Bet, salīdzinot ar to urrā, kas mūsu guļamistabā notiek tagad...
Bucīt, kaut kāds trakums, man jāsmaida – sēžu darbā un domāju par mūsu mīlēšanos.
.jpeg-804x536.jpg)
