Mums nav seksa. Vīra dēļ
Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu.
Sieviete ar savu vīru kopā dzīvo divus gadus, bet... viņiem jau ilgstoši nav seksuālu attiecību. Negrib vīrietis.
Sievietes stāsts
Labdien! Man šīrs ir ceturtā attiecības, kurās dzīvoju kopā. Pirmās trīs pārtraucu es – vienkārši, kad palika grūti, aizgāju.
Tagad dzīvoju divus gadus kopā un mums nav seksa. Vīrieša dēļ. Atbildes netiek dotas. Un es tā kā esmu ieciklējusies uz to,esmu nomākta un bieži raudu. Un katru reizi, kad sastrīdamies, gribas vienkārši aizbēgt. Vienmēr esmu zinājusi, ko gribu, arī tagad zinu, bet tas nav atkarīgs no manis. Es nesaprotu, kā tikt galā ar šo situaciju? Vīrietis iztura pret mani labi, bet ne mīļi, un kad sastrīdamies, tad uzzinu viņa bagātīgā vārdu krājuma klāstu. Strīdamies mēs reti. Man tāda sajūta, ka esmu iesprūdusi un nevajadzīga.
Atbild Sarmīte Šmite, nodarbības “Kā uzšķilt dzirkstelīti attiecībās?” vadītāja
Labdien! Lasot jūsu vēstulīti ir tāda sajūta, ka jūs veidojat attiecības vienīgi tā dēļ, lai tās būtu. Ja blakus ir vīrietis, nu vienalga kāds, tad viss ir IT KĀ kārtībā.
Katras attiecības, ne tikai divu dzimumu starpā mums kaut ko liek iemācīties. Tā bēgot no viena vīrieša pie otra, neko nerisinot, nekas jūsu dzīvē nemainīsies. Un ja pajautātu, vai tikai ar katru reizi tās nekļūst arvien nepareizākas..? Šo situāciju varētu saukt, ... kāpjas uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem.
Kas tās par attiecībām, ja jums nav intimitātes? Tad jau šis vīrietis jūs uztver vai nu par māti, vai par bezmaksas kalponi.
Tad nu vajadzētu sameklēt un izprast, kas tieši ir tie grābekļi. Tos ir jāierauga un jāatzīst. Tie parasti ir mūsos pašos. Saprotu, ka reizēm pat sev negribas atzīt, ka esam nevarīgas, pateikt - nē, ka ļaujam kāpt uz galvas, ka necienām sevi... Un par sevis mīlēšanu pat iedomāties nevaram, jo varbūt kaut kad esam dzirdējuši, ka tas ir egoistiski.
Bet vai tad tā nu ir? Citiem visu, sev neko... Lai tikai citi justos labi, ka tikai viņiem kas netrūktu. Tā baidoties par citiem un pazaudējot sevi, nonākam pie sasistas siles. Nepatīkam sev un, protams, arī citiem. Nevērtējam sevi un citi var mūs pat neredzēt.
Ja iekšējā balss saka, ka gribas aizbēgt, kas tad liedz to darīt? Katrām šādām attiecībām veltījot vairākus gadus, beigās tā arī nezināsit, kas ir mīlestība, kas ir laime un kas ir brīvība harmoniskās attiecībās.
Interesanti, kas tās par attiecībām, ja jums nav intimitātes? Tad jau šis vīrietis jūs uztver vai nu par māti, vai par bezmaksas kalponi. Piedodiet, ka tik skarbi. Tas ir tikai tādēļ, lai jums palīdzētu izdarīt savu izvēli, palikt un dzīvot ar šo cilvēku un justies nekam, vai aiziet un sākt pašai savu dzīvi.
Ja šķiraties, ieteiktu vismaz kādu gadu vispār neveidot nekādas attiecības, bet mācīties iepazīt sevi. Piemēram, palasīt grāmatas, kurās ir labs materiāls par pašizaugsmi, par attiecību veidošanu, par to, kas ir sieviete, kādi ir viņas uzdevumi uz šīs Zemes. Iepazīties ar to, kāds ir vīrietis - ar lielo burtu. Pavērot, kas notiek apkārt, kā dzīvo citi, īpaši atrast ģimenes, kur ir labas attiecības. Ne ideālas, jo tādu nav. Katrās attiecībās ejam savas mācības. Tikai ir ļoti svarīgi, kā tieši to darām, Vai vainojam par visu citus, vai sevi, vai apgūstam mācību un noliekam Visuma eksāmenu...
Ja eksāmens nolikts un doto mācību esam pieņēmuši un sapratuši, tad vai nu attiecības patiešām ieiet gultnē, kur abi dzīvo harmoniski, un turpina izaugsmi. Vai nāk dzīvē kas cits. Bet lai ko mēs darītu, viss ir jānoved pie harmonijas. Tikai tad mums tiek dots nākamais pakāpiens, kurš ir pavisam citāds.
Visa mūsu dzīve sākas ar mums pašiem. Vispirms mācāmies mīlēt un pieņemt sevi tādu, kādi esam.
Lai jums izdodas kļūt par sievieti, kura ciena un mīl sevi un ar savu enerģētisko – gaišo lauku savā dzīvē rada brīnišķīgas izmaiņas!
Brīnumi notiek, tāpat kā pavasarī pirmais uzplaukušais zieds. Esiet zieds vispirms pati sev! Pārējais atnāks pats no sevis...