Kur ir sieviešu loģika - vaicā vīrietis

"Par cik te ir ļoti daudz sievietes, lūgšu Jūsu padomu! Nekādi nespēju izprast sievieti.

Tieši gadu atpakaļ iepazinos ar meiteni, kaut gan viņa man ienāca dzīvē uzreiz pēc smagas attiecību šķiršanās. Nodraudzējāmies mēs aptuveni 2 mēnešus, priekš manis tas bija tiešām bija jauks periods, atrodoties viņai blakus, ļāva nedomāt neko, kas saistījās ar iepriekšējām attiecībām, bet esot vienam, vecās rētas nelika mieru un tas man smagi mocīja. Viņā bija ļoti daudz tā, kas man iepriekšējās attiecībās trūka, es pat teiktu vairāk kā tikai dvēseļu draugs.

Kaut gan jūtas nebija tik izteikti spēcīgas, lai aizmirstu pagātni. Pieļauju, ka starp mums attiecības pārāk ātri attīstījās, kurām es nebiju gatavs. Atrodoties ilgāk ar otru cilvēku, man bija sajūta, ka otru cilvēku es pamatīgi mānu. Neslēpšu, ritīgi mocīja sirdsapziņa.

Rezultātā nespēju tā turpināt dzīvot un attiecības es pārtraucu. 5 mēnešus padzīvoju ārpus Latvijas, sakārtoju domas, daudz izanalizēju visas savas kļūdas un sajūtas. Šajā periodā ik pa laikam centos sakontaktēties ar viņu, bet bez īstiem rezultātiem. Atgriežoties Latvijā, protams, ļoti gribējās uzmeklēt viņu, jo neslēpšu, vienaldzīga man viņa nebija un arī pašlaik nav. Viņa piekrita satikties, daudz runājām, izstāstīju savas sajūtas, kā jūtos. Baigās tik viens  teikums - "Mēs vnk varam palikt draugi un tas arī viss", un skūpsts uz vaiga…. Ok, es pieļauju, ka tas bija draudzīgs skūpsts, labi. Protams. pēc tam daudz bija īsziņas un protams, tas, kas man visvairāk sāpēja, bija - lai es lieku viņu mierā!

Kaut kā negribējās, lai tas tā beidzas, aicināju uz teātri, piekrita, aizgājām un atkal nekā, vien tik kā skūpsts uz vaiga!!! Es neslēpšu, katrreiz viņu satiekot, es pārliecinājos par to, ka viņa man nav vienaldzīga un, ka tiešām es vēlos būt kopā ar viņu.

Es tiešām nožēloju ka mums nācās būt šķirtiem. Daudz rakstīju, par sajūtām bet nekā!

Ik palaikam uzrakstīju viņai īsziņu, protams bez atbildes. Es savā apziņā pieļauju, ka viņa ar mani uz teātri gāja tikai un vienīgi, lai savā ziņā atriebtos, ja tu man pasaki, ka tu vairs negribi kontaktēties, tad kāpēc nāc uz teātru?!

Interesantākais bija nedēļu atpakaļ, saņēmu no viņas vēstuli, interesējās, ko daru, ar ko nodarbojos, vai dzīvoju viens! Godīgi, pēc visa tā, kas bijis, nezinu ko domāt! Piedāvāja satikties, satikāmies, jauki parunājām! Ļoti vēlētos būt kopā ar viņu, tik nekādi viņu kā sievieti neizprotu. Protams uzdevu jautājumu, kas bija tas par iemeslu, kāpēc uzrakstīju, atbildēja, bija labs garastāvoklis…

Neizprotu, pie visa tā, ka viņa labi zina ko es pret viņu jūtu.  Es saprotu tā, - ja tu nevēlies kontaktēties ar kādu, tad to tu nedari, un kur nu vēl tiecies! Kur ir sieviešu loģika?" 

Autors: Markuss