Priekšnieks - gados jaunāks par tevi. Briesmas vai iespēja?

Jutu zināmu nicinājumu pret jauno vadītāju 

Karjeras centra veiktajā pētījumā pierādījās, ka darba devēji līdz 35 gadu vecumam ir vairāk nekā 43% respondentiem. Veiktajā pētījumā 2010. gadā tika aptaujāti pieci tūkstoši darbinieku, taču katru gadu ar jauniem priekšniekiem neapmierināto darba ņēmēju skaits palielinās. 

Gados jauno censoņa nonākšana vadošos amatos ir skaidrojama ar tehnoloģiju jomu attīstību, kā arī online vides un sociālo mediju specifisko zināšanu nepieciešamību biznesa pasaulē. 

Raksta autore neslēpj, ka arī viņai bijušas grūtības pierast pie gados jaunāka vadītāja. “Vecā priekšnieka nomaiņa un gados jauna bosa parādīšanos manī radīja divējādas sajūtas – jutu zināmu nicinājumu pret jauno vadītāju, vienlaikus saprotot, ka viņš jomu labi pārzina, neskatoties uz manu ilggadējo pieredzi. Bija grūti aprast,” viņa raksta. 

Pieredzes stāsti Latvijā 

Latvijā nav novērots, ka gados jaunie priekšnieki dominētu un strauji nomainītu vecāka gada gājuma priekšniekus. Portālswww.kasjauns.lv uzrunāja trīs dažādu jomu darbiniekus, kas strādā jaunu vadītāju pakļautībā. Anetei ir 25 gadi, un reklāmas aģentūrā viņa strādā jau trīs gadus. Pirms nepilna pusgada aģentūras īpašnieks savā vietā vadošajā amatā ielika dēlu. “Tēvs savu biznesu nodeva dēlam, kas, protams, visu laiku ir bijis tēvam blakus. Taču dēla kā priekšnieka vadības stils ir haotisks. Ir jūtama viņa vēlme visu pārvaldīt, kas, protams, ir kaitinoši,” stāsta Anete. Pusgada laikā Anete joprojām nav pieradusi pie viņa vadības stila, taču ir iemācījusies apiet jaunā bosa izdomātos jaunos noteikumus. 

Gados jauno censoņa nonākšana vadošos amatos ir skaidrojama ar tehnoloģiju jomu attīstību, kā arī online vides un sociālo mediju specifisko zināšanu nepieciešamību biznesa pasaulē. 

Otra uzrunātā darbiniece ir Zaiga (54), kas par savu vecumu saka – otrā jaunība. Zaiga jau vairākus gadus strādā valsts iestādē un ir pieredzējusi daudz gados jaunu priekšnieku nomaiņu. Zaiga nenoliedz, ka sākotnējais kolektīvs bija vecuma ziņā viendabīgāks. “Visi bijām aptuveni vienāda vecuma, bet tad notika reforma, un daļu no mūsu nodaļas pārcēla. Nāca vietā gados jauni kolēģi un jauns priekšnieks. Es domāju, ka jauniem priekšniekiem pašiem ir sākumā grūti. Ne vien jauni pienākumi, bet darbinieku attieksme, protams, ne vienmēr patīkama,” stāsta Zaiga. Viņa uzskata, ka jauni cilvēki ir jālaiž pie vadības, jo viņiem ir jauna domāšana, pieredze un zināšanas, kas Zaigas skološanās laikā nebija pieejamas. 

Artūrs savu priekšnieku redz kā draugu, jo ir viena vecuma. Artūram ir 23 gadi, gluži tāpat kā nelielā uzņēmuma IT vadītājam. “Tas, ka priekšnieks ir jauns, manuprāt, ir labi. Jauni cilvēki ir saprotošāki, vairāk piekrīt trakām idejām,” uzskata Artūrs. Taču, nenoliedzami, liela loma esot priekšnieka personībai un viņa personības īpašībām. 

Psihologu un konsultantu ieteikumi 

Lai saprastu, kā vislabāk pierast pie pārmaiņām, gados jauna priekšnieka vadībā ASV vadošie personāldaļas konsultanti un psihologi sniedz pāris ieteikumus: 

1.    Tev kā darbiniekam pēc savas iniciatīvas jāierosina aprunāties ar priekšnieku par komunikācijas stilu un normām, kas liekas abiem piemērotas. 

2.    Nav jēga cīnīties ar priekšnieka vēlmi komunicēt, izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Labāk tās pieņemt, censties apgūt un izprast to plusus. 

3.    Tā vietā, lai mēģinātu kolektīvu nostādīt pret jauno priekšnieku, mēģināt tam palīdzēt un sasniegt pēc iespējas labākus rezultātus, jo, iespējams, tieši jaunais priekšnieks redzēs Tavu centību. 

4.    Jauna priekšnieka vadībā mēģini realizēt sen plānotās neierastās un trakās idejas, jo gados jauni cilvēki ir daudz atvērtāki pārmaiņām. 

Psihologs stāsta, ka lielākā problēma starp vecuma atšķirību un amatu ir jautājums kurš dominēs – gadi vai amats. Neskatoties uz vecāku cilvēku pieredzi un vēlmi pārvaldīt procesu tiem tomēr ir jāpakļaujas ieņemamā amata pozīcijai. 

Psihologi apliecina, ka bieži vien strādāt ar gados jaunāku bosu ir vienkāršāk, jo viņi nav tik kategoriski un bieži ir atvērti Jūsu idejām un priekšlikumiem. 

Teksts: Alīna Rumjanceva, www.kasjauns.lv