Pieredzes stāsts - sirds ņēmusi virsroku pār prātu. Ilgojos pēc jaunības drauga

"Esmu jau ar pieredzi, tā teikt prātam jau vajadzētu būt, bet nu ar mani notiek dīvainas lietas. Un man jau 40+
Stāsts sekojošs, pāris dienas atpakaļ satikos ar savu draugu, tiešām tikai draugu, kuru nebiju redzējusi 12 gadus. Pazīstu viņu jau no agras jaunības. Dzīvo viņš ārzemēs jau daudzus gadus, bija nolēmis atvaļinājumu pavadīt Latvijā un pie reizes tikties ar mani.

Katru minūti man acu priekšā ir tikai viņš.Mana sirds ir ņēmusi virsroku pār prātu.

Uz tikšanos ejot, nejutu nekādu satraukumu, bet kas notika mūsu tikšanās laikā. Pavadot kopā dienu sapratām, ka šķirties negribam - ne viņš, ne es. Tikāmies arī nākamajā dienā, ko pavadījām kopā staigājot pa pilsētu, ilgi,ilgi, līdz pilnīgam pagurumam.

Nemaz nedomāju, ka arī krietni pēc 40 var izjust tādas sajūtas, un abpusēji.

Šķiroties bija tik ļoti sāpīgi un skumji, ka to nespēju izskaidrot. Viņš ir aizbraucis atpakaļ uz savām ārzemēm un ļoti ilgojas pēc manis, atzina ka ne par ko citu nespēj domāt, un es šeit Latvijā tieši tāpat - ne par ko citu vairs nespēju domāt, kā tikai par viņu.

Katru minūti man acu priekšā ir tikai viņš. Mana sirds ir ņēmusi virsroku pār prātu. Viņš brīvs, bet man ir ģimene un it kā ģimenē viss kārtībā. Bet es vairs neko citu neredzu, kā tikai viņu, domāju par viņu ilgojos. Ar prātu saprotu, ka paies laiks un šīs mokas pāries, tā vismaz tam vajadzētu būt, jo attālums pārāk liels. Nemaz nedomāju, ka arī krietni pēc 40 var izjust tādas sajūtas, un abpusēji."