Vīrieši draugu kompānijās dižojas ar iegūto sieviešu skaitu. Taisnība vai tomēr ne?

Nē un nē! Nevaru piekrist, ka VISI vīrieši lepojas ar sieviešu skaitu, ar kurām viņi pārgulējuši, un ar to arī plātās. Un cenšas šo skaitu palielināt tikai “ponta” pēc. Patiesībā es pat īsti nesaprotu, kā tas iespējams. Tad jau tev nemaz tādu īstu, pastāvīgu attiecību nevar būt, jo kura sieviete gan to varētu pieļaut un izturēt! Varbūt tā rīkojas bagāti veči, kam viss ir “pofig” un kuri meitenes izvēlas ne no sava sabiedrības slāņa, citā vecuma grupā un no svešām kompānijām. 

Nu, teiksim, biznesmenis, par kuru dzeltenā prese raksta, kā viņš meičas maina, viņš taču izķer tās kaut kur pa malām, nevis pārguļ ar visām savām biznesa partnerēm vai sadarbības partneru sievām! Bet varbūt viņi tā tomēr dara? Nezinu. Bet man nebūtu reāli savā vidē tā meitenes paņemt, vienu reizi palietot un tad ķerties pie nākamās! Ziņa, ka tev ir tāda uzvedība, jau panesīsies momentāni! 

Neesmu arī dzirdējis, ka puiši lielītos ar izmīlēto skuķu skaitu. Ar izskatu – ar to gan jā, bet kaut kādu mistisku ciparu, ko klausītāji pat pārbaudīt nevar, kas gan tur interesants?

Neesmu arī dzirdējis, ka puiši lielītos ar izmīlēto skuķu skaitu. Ar izskatu – ar to gan jā, bet kaut kādu mistisku ciparu, ko klausītāji pat pārbaudīt nevar, kas gan tur interesants? Tur pat tā īsti saruna nesanāk. Nu, piemēram, sēžam mēs pirtiņā uz lāvas, un džeks man saka: “Es esmu izdr...is divdesmit deviņas vecenes. Bet tu cik?” Un es lepni atbildu: “Nuuuū, vecīt! Tu nevelc! Manā kontā ir piecdesmit sešas beibes!” Kaut kāds ārprāts! Nav iedomājama šāda saruna starp diviem jauniem vīriešiem! 

Varbūt meitenes, kuras šādu versiju par vīriešiem stāsta, vienkārši blefo? Iespējams, ka kaut kur pasaulē staigā tāds duraks, bet tas nenozīmē, ka šitā jādomā par visiem puišiem! Es arī tikai tāpēc, ka man bija pretīga latviešu valodas “učene”, visu atlikušo dzīvi nedomāju sliktu par visām pasaules sievietēm! 

Bet es neteikšu, ka neesmu klusībā sapņojis par to, ka man būtu daudz skaistu blondīņu ar garām kājām un izciliem augumiem! Tajos dzīves brīžos, kad esmu viens, bez pastāvīgas draudzenes, ir forši pasapņot, kā būtu tad, ja man būtu vairākas. Vai varētu šīs savas fantāzijas realizēt dzīvē? Droši vien ne! Pirmkārt, jau minēto iemeslu dēļ, ka neviena patiesi forša meitene negribētu būt “viena no”. Otrkārt, es vienkārši nespētu! 

patlaban man ir vienkārši superīga draudzene, es pat īsti nesapņoju ne par vienu citu. Vai es spētu salaist ar vēl kādu meiteni? Ja nu vienīgi riktīgā “pālī” kaut kādā absolūti svešā sabiedrībā, kurā mani neviens nepazīst.

Kaut vai, piemēram, patlaban man ir vienkārši superīga draudzene, es pat īsti nesapņoju ne par vienu citu. Vai es spētu salaist ar vēl kādu meiteni? Ja nu vienīgi riktīgā “pālī” kaut kādā absolūti svešā sabiedrībā, kurā mani neviens nepazīst. Un ne tikai mani, lai arī manu draudzeni neviens nepazīst! Es ne par kādu naudu negribētu, ka mana draudzene uzzina, ka es vēl ar kādu citu esmu bijis kopā! Izskaidrošanās un konflikti, kas tam sekotu, ir pretīgi. Laikam jau tā ir, ka noziedznieki ne tik daudz baidās no paša soda, kā no paša pieķeršanas fakta! Bet man arī negribētos sagādāt sāpes manai draudzenei, jo viņa to nav pelnījusi kaut vai tāpēc vien, ka es viņai šajā ziņā pilnībā varu uzticēties, ka viņa man pāri nenodarīs. Un tā sajūta ir forša. 

Cik tad īsti sieviešu man ir bijis? Ja tā uzreiz uzdod jautājumu, nemaz nevaru atbildēt (re, tas jau vien liecina, ka skaitījis un tātad arī lielījies ar to neesmu!). Esmu kādreiz par to domājis un gribējis saskaitīt, to jau var izdarīt, bet patiesībā tas nav nemaz tik svarīgi. Svarīgi ir tas, ka divas no manām meitenēm patiešām ir tādas, par kurām domāju kā par nozīmīgu notikumu savā dzīvē. 

Nu kāpēc lai es censtos saskaitīt būtnes, kuras iepazīstas internetā un pēc tam atskrien sestdienas rītos pie manis no Bauskas vai kādas citas vietas Latvijā, mēs jautri pavadām laiku, pārguļam, tā notiek četras nedēļas nogales pēc kārtas, un tad viņa pazūd uz neatgriešanos! Es pat viņas vārdu neatceros! Jauki, ka mēs šādi izklaidējamies, kliedējam savu vientulību, taču, uzrodoties nopietnām jūtām, šādas tikšanās ir jāaizmirst, par to esmu pārliecināts! 

Avots: www.kasjauns.lv