Sekss mums ir katru dienu, bet vīrs turpina masturbēt un skatīties porno

Lūk, sievietes nelielais stāsts:

"Gribēju padalīties ar savu situāciju un vēlos dzirdēt jūsu domas par radušos situāciju. 

Lieta tāda, ka mans vīrs skatās porno un masturbē, nesaprotu, kāpēc viņam tas ir vajadzīgs, jo sekss mums ir katru dienu un nav nekādas rutīnas, katru dienu darām to savādāk. Es vienmēr mēģginu būtu radoša un izmēģināt jaunas lietas. Nekad nav bijusi situācija, ka atsaku savam vīram, jo dievinu seksu un man ir gribēšana vienmēr un visur. 

Mums ir maziņš bērniņš. Kad biju stāvoklī, tad viņš masturbēja, skatoties porno un es neko neteicu, biju saprotoša, jo bija diezgan grūta grūtniecība un ne vienmēr varēja mīlēties, kā gribējās, bet tāpat sekss bija regulārs, neskatoties ne uz ko. Vienīgi vīrs sūdzējās, ka sajūtas nav tādas, kā pirms tam. Tāpēc pieņēmu, ka masturbē ik pa laikam. 

Bet kāpēc viņš to dara tagad? Vai man par to būtu jāsatraucas? Es vienkārši jūtos briesmīgi, jo liekas, ka viņam ar mani nav labi, ka nepiepildu viņa vēlmes. Esam par to runājuši, bet viņš saka, ka seksā viss apmierina, un tas ir labs. Tad nesaprotu, kāpēc jāskatās porno, ja es viņam dodu visu, ko vīrietim var vēlēties. Neesmu nekāda neglītene, esmu formā un nav nekāda liekā svara. Kad eju pa ielu, vīrieši uz mani atskatās un izsaka komplimentus. Gribas, lai mans vīrs ar mani mīlējās vairāk, ja viņam ir tāda vēlme, nevis pašapmierina sevi, ieslēdzies tualetē".

Situāciju komentē ģimenes psihoterapeite Ināra Vārpa:

"Masturbācija ir pieredze gandrīz katram un arī attiecību daļa. Attieksme pret to gan atšķirīga, tas arī dažkārt nosaka, vai tas ir veselīgs process vai nerisinātu problēmu daļa.

Bērnu gaidīšana un dzimšana bieži ir iemesls gan indivīdu regresam kā mātei, tā tēvam, gan arī apstāklis laulību krīzei, ja partneri nav pienācīgi kā personības briedumu sasnieguši.  Par to vairāk, protams, var saprast klātienes sarunā ar speciālistu.

Ja sašutums par masturbāciju ir liels, un partnere jūtas atraidīta, tad dažkārt tas tikai krīzi vēl vairāk padziļina un šķiršanās kļūst neizbēgama.

Ja noticis regress, kur masturbācija tik svarīga, tad, iespējams, notikušas traumatiskas lietas personības attīstībā tajos vecumos, kad notiek gan sava dzimuma apzināšanas (ap 3-5 gadi), gan pubertātes laiks (12-15 gadi). 

Ja sašutums par masturbāciju ir liels, un partnere jūtas atraidīta, tad dažkārt tas tikai krīzi vēl vairāk padziļina un šķiršanās kļūst neizbēgama. Tāpat kā mātes vai tēva nosodījums par masturbēšanu vannas istabā kā netiklu darbību.

Ja bērnu radīšana un gaidīšana ir bijusi abu partneru plānota, cieņā un mīlestībā apzināta, tad šīs grūtības arī ar mīlestību, iejūtību un cieņu risināmas. Palīdzēs arī savas personības izpratne - seksuāli iekārojams augums un fiziskā pievilcība ne vienmēr ir labas sadarbības un partnerības garants. Problēmas, kas ienākušas attiecībās, risināmas kopīgi, ar izpratni".