Akls vīrietis – brunču mednieks! Patiess stāsts

Stāsta portāla mammamuntetiem.lv lasītāja Laine:

"Uz semināra telpu viņu pavadīja kāds no kolēģiem, kaut vispār Sergejs gluži labi spēja pārvietoties pats. Vēlāk uzzināju, ka līdz pusaudža gadiem Sergejs bija redzīgs, bet tad redzi  kādu iemeslu dēļ zaudējis. Smagā invaliditāte gan nebija šķērslis pabeigt tieslietu studijas un strādāt par juristu. Aklu cilvēku darbu mūsdienās atvieglo, piemēram, īpašas datorprogrammas, kādas rakstīšanai izmantoja arī Sergejs. Uz semināru viņš bija paņēmis līdzi ne tikai datoru, bet arī ģitāru un brīvajā laikā mūs izklaidēja ar skaistām dziesmām.

Jau pirmajā dienā arī pamanīju, ka uz pirksta Sergejam ir laulības gredzens un nodomāju: "Labi gan, ka ir sieviete, kura par viņu parūpējas!". 

Vispār jau man viņš patika, bet nekādu plānu, protams, nebija. Biju taču redzējusi laulības gredzenu. 

Gāja diezgan garlaicīgā semināra dienas. Vakari bija jautrāki: tos semināra dalībnieki pavadīja kopīgi vakariņojot, pēc tam izklaidējoties viesnīcas bārā. Tā nu sanāca, ka bieži vien man blakus bija Sergejs. Sarunas bija jautras un interesantas: mums patika tās pašas dziesmas, tie paši literārie darbi. Arī par dzīvi bija ko parunāt. Vispār jau man viņš patika, bet nekādu plānu, protams, nebija. Biju taču redzējusi laulības gredzenu. Bet pag, pag, kur tad tas palicis? Pēdējās dienās gredzena vairs nav, pēkšņi aptvēru. Tāpēc, kad Sergejs man jautāja, vai esmu precējusies, es viņam pavaicāju to pašu. "Es negribētu uz šo jautājumu atbildēt," viņš pasmīkņāja. Ka ne, ne. Dažbrīd naivi iedomājos, ka varbūt man tikai izlikās, ka gredzens bija.

Savā naivumā pat baiļojos, ka no rīta brokastīs visi būs vēsi, jo uzskatīs mani par maitu, kas nodarījusi pāri Sergejam.

Tomēr, kad pēdējā vakarā pirms semināra noslēguma viņš mani aicināja uz savu numuru, kur viņš man uzspēlēšot manas vismīļākās dziesmas, teicu nē. Viņš tā kā saskuma, tā kā sabēdājās un... aizbrauca ar aktīvākajiem kolēģiem uz naktsklubu. Es aizgāju uz savu istabu un jutos tāda kā vainīga: "Laikam jau par daudz es ar viņu koķetēju un puisis sadomājās. Un tagad es aklam cilvēkam sagādāju vilšanos un sirdssāpes." Savā naivumā pat baiļojos, ka no rīta brokastīs visi būs vēsi, jo uzskatīs mani par maitu, kas nodarījusi pāri Sergejam.

Taču rīts pienāca ar jaunām ziņām par interesanto vīrieti. Uzzināju, ka naktsklubā Sergejs bija apgrābstījis kādu meiteni ne no mūsu kompānijas un pat gandrīz dabūjis kāvienu no meitenes drauga. Izrādījās, ka Sergejam tovakar nekāda sirds nebija salauzta un viņš meklēja jaunus piedzīvojums!

Savā ziņā aklumu viņš pat izmantoja kā līdzekli, lai tiktu sievietēm tuvāk!

Kolēģes teica: vai tad es neesot pamanījusi, ka arī seminārā Sergejs izmantoja aklumu, lai pieskartos sievietēm. Ja viņam pārvietoties palīdzēja vīrietis, tad viņš tiešām tikai pieņēma palīdzību, bet ja sieviete – piespiedās, cik cieši vien varēja. Savā ziņā aklumu viņš pat izmantoja kā līdzekli, lai tiktu sievietēm tuvāk!

Taču aklums Sergejam liedza novērtēt, kurš dzird viņa sarunas. Tā nu arī man gadījās noklausīties puiša sarunu ar viņa tautieti, no kuras secināju, ka, protams, Sergejam ir ne tikai sieva, bet arī bērni.

Kad latviešu delegācijai bija laiks doties uz lidostu, piegāju pie Sergeja, viņš mani apskāva un teica: "Ti vsjotaki kļovaja." "Ti tože kļovij,*" es atbildēju. Neraugoties uz maniem secinājumiem, biju priecīga, ka esmu ar viņu iepazinusies un jauki pavadījusi laiku. Turklāt tas ir iedvesmojoši, ka akls cilvēks spēj dzīvot ar pilnu krūti, pat ja viņa uzvedība ne vienmēr ir godājama".

* "Tu tomēr esi forša"

"Tu arī esi foršs"