Kas jāņem vērā, uzsākot hormonālās kontracepcijas lietošanu?

1. Pirms sāc lietot hormonālo kontracepciju, pārliecinies, ka risks saslimt ar seksuāli transmisīvajām slimībām ir zems.

Ja sieviete izvēlas lietot kādu no hormonālās kontracepcijas veidiem, tad klasiski tā tiek izvēlēta, kad ir stabilas seksuālās attiecības. Un tai brīdī sievietei jābūt diezgan drošai par partnera seksuālo veselību, jo hormonālā kontracepcija nenodrošina barjeru, kas pasargātu no STS.

2. Ar ārstu jāpārrunā vispārējais veselības stāvoklis. 

Pieņemot lēmumu, kādu kontracepcijas veidu izvēlēties, ir jāņem vērā sievietes vispārējais veselības stāvoklis. Ir situācijas, kad jāizvērtē, vai hormonālā kontracepcija ir tā piemērotākā. Tie varētu būt gadījumi, ja ir neskaidras ginekoloģiskas saslimšanas, ja ir nopietnas sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanas, īpaši tās, kas saistītas ar palielinātu trombu veidošanās risku, arī tad, ja ir bijusi epizodiska tromboze. 

3. Orālā hormonālā kontracepcija nav piemērota sievietēm ar aknu saslimšanām.

Ginekologi neiesaka hormonālo kontracepciju sievietēm, kurām ir nopietni aknu funkciju traucējumi vai hroniski, bet aktīvi hepatīti, jo kā ikviena bioķīmiska pārveidošanās jebkuram medikamentam, arī orālās hormonālās kontracepcijas līdzekļiem bioķīmiskās reakcijas notiek aknās. Ja aknas ir bojātas, tad uzlikt tām regulāru papildus ķīmisku slodzi būtu nepārdomāti. Ir starpība – lietot medikamentus īslaicīgi, ja ir kāda akūta nepieciešamība, vai lietot orālo hormonālo kontracepciju ilgstošu periodu. 

4. Hormonālā kontracepcija ir viena no drošākajām. 

To nodrošina tas, ka sintētisko kontaceptīvu saturošo hormonu ietekmē tiek bloķēta olšūnas attīstība, nenotiek ovulācija. Un loģiski – ja nenotiek ovulācija, nav olšūnas, ko apauļot, un grūtniecība nevar iestāties. 

5. Hormonālās kontracepcijas lietošana veicina ādas veselību.

Tā ir patiesība, ka praktiski visi regulāri lietojamie hormonālie kontracepcijas līdzekļi ietekmē ādas struktūru. Tomēr kontracepcijas līdzekļos ir atšķirīgas vielas, tāpēc dažiem būs vairāk izteikta tā sauktā antiandrogēnā iedarbība un ādas stāvoklis uzlabosies straujāk, un ir līdzekļi, pēc kuru lietošanas šī iedarbība būs lēnāka. 

6. Sievietei var būt svara svārstības, taču tas notiek reti.

Parasti sievietes pirms hormonālās kontracepcijas lietošanas uzsākšanas tiek brīdinātas, ka var būt nelielas svara svārstības. Normālā situācijā par to nebūtu jāuztraucas, jo svara pieaugums ir novērojams salīdzinoši reti. Tomēr – ja svara pieaugums ir, kopā ar ārstu būtu ļoti kritiski jāanalizē, vai tiešām svara pieaugums ir saistāms ar konkrēto hormonālo kontracepciju. Dažkārt sievietes šajā pat laika posmā ir atmetušas smēķēsanu vai ieviesušas kādas citas pārmaiņas dzīvē, un neiedomājas par to pastāstīt ārstam. Tāpat svara pieaugumam par cēloni var būt psiholoģiskie aspekti. Uzsākot lietot hormonālo kontracepciju, iestājas zināms miers, ka grūtniecība nevar iestāties, ka ir stabilas attiecības. Un vairs nav stresa, kas liek sadegt kalorijām. Jāņem vērā, ka ir daļa preparātu, kas atsevišķos gadījumos veicina šķidruma uzkrāšanos, līdz ar to veidojas svara pieaugums. Ir arī tādi gadījumi, kad hormonālās kontracepcijas lietošana izmaina apetītes un sāta sajūtas mehānismu. Lai gan reti, bet ir gadījumi, kad sieviete apgalvo, ka gandrīz neko neēd, regulāri vingro, bet svars vienalga pieaug. Tad attiecīgi kopā ar ārstu jāizvērtē, vai turpināt lietot konkrēto hormonālo kontracepciju. Pieredze rāda, ka lieko svaru, kas radies hormonālās kontracepcijas dēļ, ir grūtāk nomest, nekā to, kas iegūts, piemēram, nepareizi ēdot.

7. Hormonālā kontracepcija konkrētā laikā uzlabo vispārējo veselības stāvokli. 

Nevar apgalvot, ka hormonālā kontracepcija ārstē, bet var sacīt – lielai daļai ginekoloģisko saslimšanu, piemēram, dzemdes miomai, dzemdes dobuma polipiem, olnīcu cistām par cēloni ir dishormonāls process. Līdz ar to periodā, kad tiek lietota hormonālā kontracepcija, hormonu līmenis ir salīdzinoši stabils, tāpēc šajā periodā minētās saslimšanas tiek mazāk provocētas. 

8. Menstruācijas mazāk sāpīgas un mazāk intensīvas.

Pieredze rāda, ka tām sievietēm, kurām ir spēcīgas un sāpīgas menstruācijas, pēc hormonālās kontracepcijas lietošanas uzsākšanas asiņošanas intensitāte samazinās un arī sāpes nereti pazūd pavisam. Ar hormonālās kontracepcijas palīdzību ļoti veiksmīgi var ārstēt anēmiju sievietēm, kurām ir spēcīgas menstruācijas.

9. Pārtraukums pirms mazuļa ieņemšanas.

Ja plānojat mazuli, tad, neatkarīgi no tā, cik ilgstoši lietota hormonālā kontracepcija, būtu vēlama 3 mēnešu pauze. Tas ir saistīts nevis ar konkrēto hormonu iedarbību, jo šo medikamentu pusizvades laiks ir salīdzinoši īss, proti, diennakts, bet gan ar to, ka olšūna, kas šajā menstruālajā ciklā ovulēs, savu otrās attīstības ciklu sāk divus mēnešus iepriekš.