Draudzība beidzās ar gultu un tad atkal "tikai" draudzība

"Sveiki, lasītāj! Vēršos pie jums pēc padoma jautājumā, kas nomāc manu prātu nu jau vairākas dienas, pat nedēļas. Īsāk sakot - no ārzemēm atgriezās mans sens paziņa, pirms tam vienu vai divas reizes bijām tikušies draugu kompānijā, turklāt iepazinos ar viņu savas draudzenes dēļ - tajā laikā viņiem bija īslaicīgas attiecības. Lai nu kā, pirms mēneša viņš atgriezās un norunājām satikties. No sākuma mūsu attiecības tiešām bija kā draugiem, taču, sarunājoties, ik pa laikam uzpeldēja divdomīgi jociņi, nejauši pieskārieni, smaidi... Vienu vārdu sakot - dzirkstelītes bija un tās sprauslāja.

Kā notika, kā ne - vienā vakarā skūpstījāmies. Pēc tam divu nedēļu garumā diendienā satikāmies, nu jā, - arī pārgulējām. Bet mūsu attiecības nemainījās, viss bija pa vecam, sākām arī sportot kopā. Mums bija ideāls Friends with Benefits, tieši tas, ko mēs abi vēlējāmies. Bet ne viss notiek kā pasakās.

Viss jau būtu kārtībā, ja vien mums abiem nebūtu neiedomājama vēlme vienam otram pieskarties.

Vienā reizē nācās nakts vidū braukt uz aptieku pēc avārijas kontracepcijas. Lai gan es apgalvoju, ka viss ir kārtībā un nav par ko uztraukties, viņš sāka runāt, ka tas viss ir aizgājis par tālu, ka mēs iejaucām iekšā to, no kā vajadzēja izvairīties. Viņš vairs nevarot neko citu darīt pilnvērtīgi, domas novēršas, tā vietā, lai strādātu, viņš braucot pie manis. Kopš tā vakara mēs vēl joprojām kontaktējamies, tikai no mūsu ikdienas ir pazudusi tā odziņa, kas mūs vienoja. Proti, mēs vēl joprojām satiekamies - dienās, kad braucam sportot -, un pēc treniņa ikreiz runājam stundām ilgi.

Viss jau būtu kārtībā, ja vien mums abiem nebūtu neiedomājama vēlme vienam otram pieskarties. Es to jūtu, tādas lietas nevar pārprast. Man viņš patīk, un mēs abi saprotam, ka pašlaik apspiežam savas jūtas. Bet kā vārdā? 
Jums es vēlos lūgt padomu - ko man darīt? To visu es izbeigt negribu, esot viņa klātbūtnē un jūtot viņa smaržu, es jūtos drošībā. 
Ļoti, ļoti gaidīšu jūsu ieteikumus, pieredzi - vienkārši palīdzīgu roku... Paldies!"

Diskusiju lasi šeit