Atkarība no iepazīšanās portāliem jeb kā Tinderellas sindroms grauj reālo mīlas dzīvi
Vai zini, kas ir Tinderellas sindroms? Ne, ne Cinderellas jeb Pelnrušķītes sindroms, bet tieši Tinderellas sindroms, kas apzīmē modernās sievietes vēlmi ņemt likteni savās rokās un atrast mīļoto princi baltā zirgā, “izķemmējot” populārākos iepazīšanās portālus. Tas pats gan attiecas arī uz vīriešiem.
Iespējams, ka esi arī dzirdējusi vai pati kļuvusi par iepazīšanās portālu atkarīgo, kas aktīvi raksta, pēta, un lieliski pārzini interneta portālu publiku. Jūties kā zivs ūdenī? Uzmanies, jo tas jau ir tā saucamais Tinderellas sindroms, par kuru kā nu jau nopietnu problēmu runā attiecību psihologi. Sievietes ir tik atkarīgas no iepazīšanās portāliem, ka vairs nespēj izveidot reālas attiecības ar reālu vīrieti, raksta “Daily Mail”.
Kādā Latvijas sociālajā portālā sieviete apraksta savu pieredzi: "Iepazinos ar vīru, kad viņš nesen bija šķīries no sievas, kas viņu pameta tāpēc, ka vīrs regulāri apmeklēja iepazīšanās lapas. Apprecējāmies, piedzima bērniņš. Mums ir lieliskas attiecības, bet atklāju, ka mīļotais atkal ir piereģistrējies iepazīšanās portālā, raksta vēstules, apmainās ar erotiskām fotogrāfijām, iztirzā mūsu ģimenes dzīvi un raksta romantiskas vēstules citām sievietēm. Tas mani satrieca, sākās depresija, apmeklējām pāru terapeitu. Vīrs apsolījās šīs izklaides pārtraukt, bet nesen mašīnā atradu planšeti, kurā... atkal atklāju, ka sarakstīšanās joprojām turpinās. Mums ir labas attiecības, bet vīrs skaidro, ka sarunas iepazīšanās portālos viņam mazina ikdienas stresu un uzlabo garastāvokli." Sieviete arī jautā, vai šo vīra izklaidi varētu uztvert vienkārši kā hobiju.
Šis ir diegan tipisks stāsts, ja pāris iepazinies internetā un viens vai abi nespēj atteikties no virtuālās dzīves saldmes.
Cilvēki, kas mēģina atrast otru pusīti internetā, vientuļi paliek ilgāk nekā tie, kas paļaujas uz iepazīšanos reālajā dzīvē.
Iepazīšanās internetā jau sen kļuvusi par pilnīgi ikdienišķu un normālu iepazīšanās formu. Masveida iepazīšanās ieradumu maiņa mudinājusi psihologus papētīt sīkāk, kā veidojas dzīve un personiskās attiecības cilvēkiem, kas izvēlējušies šādu personiskās dzīves nokārtošanas metodi. Secinājumi ir satraucoši – cilvēki, kas mēģina atrast otru pusīti internetā, vientuļi paliek ilgāk nekā tie, kas paļaujas uz iepazīšanos reālajā dzīvē. Interneta vide rada mānīgu ilūziju par to, ka kaut kur ir ideāls partneris. Ja satriecošā jūtu ķīmija neizdodas ne ar pirmo, ne otro, ne desmito sastapto potenciālo partneri, tad mēs bez mazākās piepūles šķiramies un metamies nākamajos meklējumos.
Faktiski interneta iepazīšanās cienītāji īsti nespēj pieslēgties reālajai dzīvei, toties ilgstoša klejošana pa iepazīšanās saitiem rada nedrošības un nepacietības sajūtu. Gribas, lai viss notiek ātri un stabili, bet tas gandrīz ir neiespējami, jo pretī atnācis cilvēks ar līdzīgu emociju gammu. Jūs burtiski appludina teorētiskās izvēles iespējas, kuras nav laika iepazīt, jo rindā stāv vēl vairākas neizlasītas vēstules no potenciālajiem partneriem. Tas viss rada maldīgu ilūziju par bezgalīgām iespējām.
Protams, iesaistīties sarunā ar anonīmu vīrieti ir daudz vienkāršāk, nekā uzturēt dzīvu sarunu ar svešinieku barā, turklāt jums vienmēr ir iespēja atslēgties no sarunas, ja tā kļūst nepatīkama vai neveikla, bet tieši šādi sievietes un vīrieši sevi nolemj gariem un vilšanās pilniem meklējumiem, norāda psiholoģe Džennija Stallarda. “Interneta iepazīšanās ir iespēja satikties, lai iepazītu viens otru dziļāk, nevis lai aizvietotu reālās attiecības ar virtuālajām.”