Skolotāja vaļīgā pozā iepazīšanās portālā. Vai tas ir pieļaujams?

36 gadus vecā skolotāja Gundega (vārds mainīts, lai aizsargātu viņas privātumu) iepazīšanās anketā nevairījās rādīt savu seju, taču pašu anketu bija visai labi "noslepenojusi", proti, tā nebija redzama nereģistrētiem portāla apmeklētājiem. Tomēr pat ar visu rūpību mūsdienu interneta laikmetā viņa tika atmaskota. Spriežot pēc runām vidusskolā, kāds puisis no 10.klases šajā portālā meklēja savu laimi un nejauši ieraudzīja paralēlklases audzinātāju. Atklājumu viņš pie sevis nespēja paturēt, un nākamajā dienā par skolotājas alkām iepazīties un šādām tādām piparotām vēlmēm bija informēts jau krietni liels skaits skolēnu. 

Zināms, ka šīs sievietes fotogrāfijas un pavadošais teksts liecināja par vēlmi atrast vienu īpašu cilvēku, ar kuru veidot kopīgu nākotni, tomēr jaunieši uzsvaru likuši uz paņirgāšanos tieši par vienu izteikti erotisko bildi. Pedagoģes profils no konkrētās vietnes jau dzēsts. 

Pašas skolotājas viedokli par notikušo Kasjauns.lv neizdevās uzzināt, taču viņas draudzene portālam sacīja, ka skolotāja jūtas morāli slikti un apsverot iespēju no darba skolā aiziet. "Bet vai tad viņa nav cilvēks? Vai viņa nav kā visi? Tūkstošiem no mums mūsdienās iepazīstas internetā, vai tiešām tikai tas, ka viņa ir skolotāja, liedz meklēt savu privāto laimi šādi?" retoriski vaicā Anita (vārds mainīts). "Jā, varbūt viņai nevajadzēja tur likt foto ar puskailām krūtīm, taču norādīt to, ka viņa gatava arī nenopietnām pikantām attiecībām - nu, kas tur tāds?" Skolotājai neesot bijusi pat nojauta, ka 15-16 gadus veci zēni jau "šiverē" pa saitiem, kas domāti pieaugušajiem. Viņai vienmēr bijusi izteikta atbildības sajūta attiecībā uz informāciju, ko viņa ievieto portālos Draugiem.lv un "Facebook" - tajos skolēni neredzot neko nepiedienīgu. Reģistrējoties iepazīšanās vietnē, jaunā sieviete neesot prognozējusi, ka arī tur viņa tiek "izčekota". 

Jebkuram cilvēkam ir tiesības uz privāto dzīvi – to mums garantē  Satversme. Tomēr es gribētu atgādināt, ka ir profesijas, kuru dēļ nākas ievērot daudz stingrākas ētiskās un morālās normas. 

Kurš drīkst un kurš nedrīkst meklēt laimi internetā 
Pusaudzis, kurš iepazīšanās vietnē atrada paralēlklases skolotājas anketu, šajā portālā atrodas hormonu dzīts. Gluži tāpat kā minētā skolotāja. Te vietā jautājums: kuram šāda vaļība ir brīv' un kuram ne? Ja ņem vērā faktu, ka skolotāja tomēr ir pilngadīga pieaugusi sieviete, bet tīnim vajadzētu studēt algebras grāmatu, nevis sieviešu miesas internetā. Skolu psiholoģe Gunita Kauliņa portālam Kasjauns.lv atzīst, ka tik tīņu biežā viesošanās šādos portālos viņu it nemaz nepārsteidz. „Ikdienā pie manis vēršas arī septiņus līdz deviņus gadus veci bērni, kuri stāsta, ka internetā tīši vai netīši atrod erotiku vai pat pornogrāfiju. Esmu dzirdējusi, ka fotogrāfa Sokolova erotiskās bildes ziņu portālos ir bērniem viegli pieejamas. Šāda situācija, protams, ir nepieņemama, bet to visu ir ļoti grūti izkontrolēt.“ Attiecībā pret skolotājas intīmo interneta dzīvi psiholoģe izsakās samērā neitrāli: „Īstenībā jau ir tā: ja strādā skolā vai savu profesiju saista ar bērnu vai pusaudžu audzināšanu, ir ļoti uzmanīgi jāseko katrai savai darbībai. Manuprāt, tas, ka skolotājai ir izveidots profils iepazīšanās portālā, ir pilnībā pieņemami un normāli – viņai taču drīkst būt dzīve ārpus skolas! Mani gan vairāk satrauc informācija, kas šajā profilā bijusi ievietota – atklāti meklēt gadījuma sakarus un demonstrēt savu ķermeni gan nav īpaši pieņemami. Ir jādomā līdzi, jo sabiedrības spiediens uz skolotājiem ir vājprātīgi liels.“ Psiholoģe piebilst, ka citās valstīs, piemēram, Anglijā vai Skotijā, skolotāja acumirklī tiktu sodīta un, visticamāk, atlaista no darba, taču, viņasprāt, sabiedrība pret skolotājiem reizēm izturas pārspīlēti stingri. 

Egons: "Nespēju vairs šo skolotāju uztvert vienkārši kā skolotāju" 
Situācija, kad skolotāja ar savām izpausmēm radījusi visai kutelīgu situāciju, zināma arī jelgavniekam Egonam (33). Laikā, kad viņš mācījās skolā, interneta vēl nebija, taču interese par erotiku bijusi gan. Egons stāsta, ka deviņdesmitajos gados bijusi pieejama Latvijā izdota pornogrāfiska avīze "Eščo", kuras beidzamās lapas saturējušas iepazīšanās sludinājumus. 

"Šo avīzi pirka mani vecāki, protams, tā mājās tika rūpīgi slēpta. Taču es vienmēr to atradu. Un vienā no numuriem pārsteigts ieraudzīju savas krievu valodas skolotājas sludinājumu. Tekstu vairs neatceros, taču viņas foto nebija pat notušēts ar melnajiem kvadrātiņiem - gan skolotājas seja, gan ģenitālijas kā uz delnas," tagad ar smaidu atminas Egons. Šobrīd viņš nožēlo, ka bijis tik nejauks muļķis - viņš par atradumu informējis arī savus tuvākos draugus, jo šķitis svarīgi "iesmiet". 

Šajās fotogrāfijās ir liela daļa manas privātās dzīves. Ir arī alkohols uz galda svinīgās reizēs... No vienas puses, tas nav pedagoģiski, zinot, ka foto redz arī mani audzināmie, bet no otras puses - man taču arī ir sava dzīve ārpus klases un burtnīcām!

"Konkrētās skolotājas dēls mācījās tajā pašā skolā. Kā tagad atceros dienu, kad bijām ar čaļiem izgājuši aiz skolas uzpīpēt un turpat bija arī skolotājas dēls. Par to puisi reāli izņirgājās - avīzi viņam neviens nerādīja, bet par māti gan dzēlīgi ņirdza. Ar šodienas prātu varu tikai iedomāties tā puikas sajūtas un ko viņš ar māti mājās pārrunāja," stāsta Egons. Toreiz seksskandāls noklusa - faktiski kutelīgā informācija palika kā noslēpums starp pieciem sešiem puišiem. 

"Ja informācija būtu aizgājusi līdz skolas meitenēm, tad noteikti tā ceļotu tālāk pie skolas direktores. Mums, džekiem, pietika solidaritātes šādu skandālu paturēt pie sevis vien. Un ja man būtu iespēja, es atvainotos skolotājas dēlam par toreiz sagādātajām nepatīkamajām emocijām. Tomēr nevaru noliegt - viņa māti vairs kā "učeni" nespēju uztvert, respekts bija zudis. Taču nevaru teikt, ka viņa man tāpēc mazāk patiktu - gluži otrādi. Viņu uzlūkojot, es nejutu vajadzīgo cieņu, es jutu seksuālu spiedienu," vaļsirdīgi stāsta Egons. 

Lūgts komentēt situāciju ar skolotājas anketu iepazīšanās portālā, Egonam ir šāds viedoklis: "Jā, tāds laikmets... Jāskatās, ko tu dari internetā. Kā vīrietis es cilvēciski esmu skolotājas pusē, taču zinu arī, ka klases puišiem viņa kā pedagogs vairs nevar būt jēgpilns. Pusaudžu vecumā vielu vieglāk iemācīties tad, ja to pasniedz zilzeķe tiklā blūzē un svārkiem līdz pusikram vai vecs cienījams kraķis. Ja priekšmetu māca glīta jauna skolotāja sievietes ziedēšanas gados, kura turklāt ir redzēta erotiskā pozā - nu, piedodiet..." 

„Vaļīgu “ uzvedību ierobežo „vaļīgs“ likuma pants 
Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča, komentējot notikušo, atgādina par cilvēka pamattiesībām: „Jebkuram cilvēkam ir tiesības uz privāto dzīvi – to mums garantē  Satversme. Tomēr es gribētu atgādināt, ka ir profesijas, kuru dēļ nākas ievērot daudz stingrākas ētiskās un morālās normas. Skolotājiem to nosaka Izglītības likuma pants. Ir jāapzinās, ka sabiedrība skolotājus vērtēs ļoti stingri jo to atbildība ir mūsu bērni. Šo konkrēto situāciju es gan ieteiktu izvērtēt attiecīgās skolas direktoram vai ētikas komisijai.“ Kā noskaidroja Kasjauns.lv, Latvijas skolās ētikas kodekss gan neesot obligāta prasība un vairumā mācību iestāžu nekādas ētikas komisijas nepastāv. 

Ko skolotājs drīkst par sevi publiskot internetā? 
Nav noslēpums, ka skolnieki un skolotāji globālajā tīmeklī savstarpēji draudzējas. Arvien mazāk kļūst tādu pedagogu, kam pietiek spēka turēties pretī kārdinājumam reģistrēties sociālajos tīklos. "Man šķiet ļoti jauki mūsu kopējo ekskursiju iegrāmatot Feisbukā," saka angļu valodas skolotāja Ilze (40) no Rīgas, "attēlu komentēšana un savstarpēji joki stiprina mūsu attiecības". 

Ilze savā profilā ievieto arī bildes no sev svarīgiem ģimenes pasākumiem. Piemēram, vīra dzimšanas dienas svinības. "Šajās fotogrāfijās ir liela daļa manas privātās dzīves. Ir arī alkohols uz galda svinīgās reizēs... No vienas puses, tas nav pedagoģiski, zinot, ka foto redz arī mani audzināmie, bet no otras puses - man taču arī ir sava dzīve ārpus klases un burtnīcām!" 

Viņa gan domā, ka skolotāja, kura nav precētas sievas statusā, nedrīkstētu publiskot bildes no, piemēram, trakas ballītes klubā. "Amats uzliek savus pienākumus un savu atbildību. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā jābūt sevišķi uzmanīgam, faktiski par sevi jādomā kā par amatpersonu. Zinām taču, ar kādiem skandāliem var beigties pārāk vaļīga amatpersonu uzvedība," spriež Ilze. 

Jāatceras, ka internets neko neaizmirst. Kas reiz "iepostēts", paliek interneta dzīlēs, pat ja šķietami tiek dzēsts. Jebkuram kutelīgam materiālam paredzama ilgmūžība.  

Avots: www.kasjauns.lv

Foto: Shutterstock.com