Vai atgriezties pie bijušā mīļotā? 35 gadus vecā Ilze: "Bērnišķīgi, taču jūtām nepavēlēsi"

Varbūt tu saki: „Atsākt attiecības ar bijušo? Nu, nē! Kas bijis, bijis, vairs nekad, ne mūžam un nekādos apstākļos. Tas taču būtu, kā labprātīgi kāpt uz tā paša grābekļa, kas joprojām atstājis nelāgus nospiedumus tavā dzīvē.” Piemēram, mana paziņa Kristīne nevienam bijušajam nav devusi otro iespēju. „Ja reiz lēmums, ka nespējam kopā būt, pieņemts, nav vērts no tā atkāpties. Cilvēki nemainās. Nemainās arī tas, ko tu sagaidi no otra. Tāpēc jauni piegājieni noslēgsies ar apaļu nulli.” 
Tomēr tikpat labi tu vari būt starp tām, kas, jau kuro riņķa danci izdejojot, atgriezušās bijušā vīrieša skavās. „Mēs ar Artūru esam tā skaļi izšķīrušies jau trīs reizes. Izklausās neloģiski, bet, kad esam atsevišķi, izmēģinām sadzīvot ar citiem partneriem un vienmēr nezin kāpēc atklājam, ka mums kopā tomēr bija labāk. Padzīvojam kādu laiciņu, un atkal šķiet – attiecības izsmeltas. Bērnišķīgi, taču ko sirdij padarīsi,” atzīstas 35 gadus vecā Ilze. 

Nereti emocionālā saikne saglabājusies pat tad, ja kādam no bijušajiem partneriem vai abiem jau ir cita ģimene. 

Eh, bija tak labi 
Bet varbūt tev šī ir pirmā reize, kad stāvi uz sava bijušā (varbūt viņš uz tavējā) sliekšņa un nav īstas pārliecības – spert to pēdējo soli vai tomēr ne. Kaut jūsu attiecības jau labu laiku beigušās, tomēr kaut kas visu laiku gruzd. Pēkšņi lietas, kas kopdzīves laikā tevi tik ļoti kaitināja, nemaz vairs nešķiet tādas. Tu gluži kā tāds ķiļķens, kas izlēcis no zupas katla, no malas redzi, kā tā vārījusies, kas iederējies un kas neiederējies tajā. Tā tu raugies un domā – eh, bet bija taču tik labi, cik labi būtu, ja varētu vēl tā – vienā katlā kopā vārīties. Arvien biežāk tevi vakaros pārņem skumjas pēc bijušā, un nav ne mazākās vēlēšanās ļauties kam jaunam. Un, iespējams, pilsētas otrā malā kāds tikpat smeldzīgi vēlas pie tevis. Ļauties vai neļauties, vai ir vērts – jūs domājiet. Zvana poga ir tikai rokas stiepiena attālumā, kāds pastiepjas, nospiež, kāds atver durvis, ielaiž, un viss atkal sākās no sākuma. Varbūt pilnīgi jaunā kvalitātē, bet tikpat labi ir pa vecam. 

Atkārto ģimenes scenāriju 
Tu sēdi vakarā viena, gaidi, bet viņš, piemēram, ātrāk par pusnakti nepārnāk. Un tā ir bijis vienmēr, un vienmēr tas tevi grauzis, sāpējis un pušu plēsis. Tieši tāpēc saņēmies pirmo reizi attiecības pārtraukt. Tomēr cerībā, ka kaut kas mainīsies, tu sāki visu no jauna. Ko tagad? Viņš atkal nepārnāk. Kaut kā būtu jānosit laiks līdz pusnaktij. Galvā šaudās domas, un pēkšņi kā zibens tevi ķer atmiņa no bērnības, kad mammas māsa ar savu vīru te šķīrās, te bija kopā, un tavs paps ar mammu teica – mums jau nav jāskatās seriāli, jo tikpat ziepjains kino notiek mūsu acu priekšā. Ir gadījumi, kad pāris atkal un atkal saiet kopā, jo atkārto scenāriju, kāds ierakstīts kādā no viņu, bet varbūt pat abu ģimenēs. Tikpat labi mamma ar tēti, varbūt pat vēl tālākā pagātnē – ome ar opi izveica šķiršanās un atkal kopā saiešanas riņķa dančus. Tieši, atkārtojot ģimenes scenāriju, pāris neapzinoties var vairākas reizes šķirties un pēc tam atsākt kopdzīvi. 

Arvien biežāk tevi vakaros pārņem skumjas pēc bijušā, un nav ne mazākās vēlēšanās ļauties kam jaunam. Un, iespējams, pilsētas otrā malā kāds tikpat smeldzīgi vēlas pie tevis. 

Šķiršanās nepanesamība 
Nereti atkārtota kāpšana uz tā paša grābekļa var slēpties sievietes, vīrieša vai abu nespējā izturēt šķiršanos. Tā var nebūt nevarēšana šķirties no kāda konkrētā cilvēka, bet nespēja vispār izturēt spriedzi, kas rodas, attālinoties no tuva cilvēka. Tēlaini sakot, kādam no jums, bet, visticamāk, jau abiem, ir šķiršanās sāpju nepanesamība. Tāpēc šķiršanās pa īstam nemaz nenotiek. Fiziski – jā, bet emocionāli jūs esat tikpat tuvi kā agrāk. Nereti emocionālā saikne saglabājusies pat tad, ja kādam no bijušajiem partneriem vai abiem jau ir cita ģimene. Tā, pamazītiņām, sākumā tikai pirkstu gali, pēc tam kāju pēdas, tad līdz viduklim, līdz atpakaļ tajā pašā upē, lai straume nes. Pastāv iespēja, ka tikpat stipri „upes ūdeni aizrīsies” kā iepriekšējā reizē, tomēr nav izslēgts, ka attiecības atdzims jaunā kvalitātē. Tikai pie tā būs nedaudz jāpiestrādā. 

Netīras zeķes uz manas grāmatas 
Lai kādi arī būtu tuvināšanās iemesli, fakts paliek fakts – jūs atkal esat kopā priekos un bēdās, līdz, iespējams, jūs atkal šķirs nomestas zeķes, saplēsti trauki un viņa n-tās draudzenes. Tu cerēji, ka viss būs labāk, citādāk, ka kaut kas – kāds no jums – būs mainījies. Visdrīzāk viņš. Tomēr viņš jau atkal līdz pusnaktij nepārnāk un netīrās zeķes nomet tieši uz tavas grāmatas, kuru tik rūpīgi pie gultas esi nolikusi. Nav akmenī cirsts, ka „cilvēks nemainās”. Mainās, tikai tev jārēķinās, ka tavs bijušais, esošais un, iespējams, arī nākamais sirdsdraugs var mainīties ne tikai uz labo, bet arī uz slikto pusi. Un tikpat labi neaizmirsti par sevi – vairāk uz „+” vai „–” vari būt arī tu. Kas zina, iespējams, kombinācijā viņa zeķes uz manas mīļās grāmatas vājais punkts ir grāmata, nevis zeķes. 

Vilciena sliedes pa apli 
Jūsu šķiršanās un atkal satuvināšanās aplis nebeigsies, kamēr viens vai otrs, vai abi to neapstādināsiet. Galvenais gan ir apzināties, ka esat tajā aplī. Un, ja jūs abus tas apmierina, nav vērts dramatizēt situāciju. Grūtības rodas, kad ir iesaistīti bērni. Nav nekāds noslēpums, ka vecāku šķiršanās viņiem ir ļoti traumējošas. Ja tas notiek vairākkārt, dodot cerību, ka atkal būsiet kopā, bet pēc laika atkal to atņemot, bērnam tas var nodarīt ļoti sāpīgi. Var jau būt, ka ar laiku pie tā pierod. Tomēr, neatkarīgi, cik vecs ir bērns, viņam jāzina, kas notiek. Turklāt jāizskaidro ne tikai pozitīvās, bet arī negatīvās lietas. 

Mēģināt var 
Atsākot attiecības, jāaizmirst visi niķi un stiķi, kas veicināja šķiršanos. Bijušo nevar izdzēst bez pēdām, paturiet to prātā, tomēr nepārmetiet viens otram pagātnē notikušo. Izrunājiet viens ar otru, kas bijuši iemesli, kādēļ iepriekšējo reizi nesanāca. Gluži kā drēbju skapi izrevidējiet pieredzi – to, kas labs un noderīgs, atstājiet, nederīgo „izmetiet”. Atsevišķās niansēs cilvēks mainās, tomēr būtībā paliek tas pats. Tāpēc tu jau zini, ar ko rēķināties, kas tevi varētu sagaidīt  un kā to veiksmīgāk apiet. Var izdoties, var arī neizdoties, to garantēt nevar neviens. Bet, ja sirdsbalss aicina, mēģināt var. 

Avots: www.kasjauns.lv