Vīrietis skatās pornofilmas. Vai tas ko tas liecina par attiecībām?
Ir tāds joks (it kā joks) par vīrieša vēlmju TOP 3: sabiedrībā tev jābūt dāmai, virtuvē – pavārei, bet gultā... Jā! Gultā viņš vēlas pornozvaigzni. Filmas saskatījies! Ko darīt tev?
Ar ko beidzas romantisko filmu
vakars?
Man ļoti patīk romantiskas filmas. Aizplīvurota erotika, maigums,
skūpsti mēnesnīcas pielietā dārzā un attiecības – kā zemenes
šokolādē. Skaisti līdz asarām.
Bet reizēm manī pamostas zvērs un pieprasa pusjēlu steiku ar
pipariem. Arī attiecībās. Arī seksā. Tāpēc man patīk pornofilmas.
Ne vienmēr. Bet reizēm tās atmodina manī to libido daļu, par kuras
esamību neesmu pat nojautusi.
Mēs zinām, ka ”Džeimss Bonds” ir mākslas darbs un Čeburaška pa ielām nestaigā, jo ir multfilmas varonis. Tas pats attiecas uz pornofilmām. Vīrieši ļoti labi saprot, ka sievietes filmā ir fikcija.
Sekss vienmēr ir jautājums par mūsu atļaušanās robežām. Cik tālu
esam gatavas iet, kādas robežas pārkāpt, cik tālu ļaut otram ienākt
savā teritorijā. Šķiet, pornofilmas, tajās izspēlētās fantāzijas un
seksa modeļi ir veids, kā savas robežas paplašināt.
Vai iespējams novilkt robežu, kur beidzas erotika un sākas porno?!
Vai sievietei vispār ir normāli, piedienīgi, dabiski gribēt kaut ko
no tās tumšās seksa daļas, kas šķietami pienākas tikai vīriešiem un
uzbudina tikai viņus?!
Es saku – jā! Man tas patīk, un tās ir manas tiesības. Tāpat kā tev
ir tiesības teikt: „Nē!”, ja tev tas nepatīk. Šajā spēlē galvenais
ir nemelot sev. Bet nav vērts aizliegt sev kaut ko tikai tāpēc, ka
sievietes „tā nedara”.
Tātad porno seksuālajās attiecībās – jā vai nē?
Atbilde Nr. 1: „Nē – tas nav
normāli!”
Tu saki:
„Var jau izdabāt vīrietim un tēlot nezin ko, bet es neticu, ka ir
kāda sieviete, kurai tiešām patīk pornofilmas un pornogrāfija kā
tāda. Tas vienkārši ir modē – izlikties brīvai, un tā tālāk... Aiz
bailēm pazaudēt vīrieti var darīt visu ko! Un sievietes to dara.
Bet uzskatu, ka pornogrāfija nav sievietei dabiska, un neviens man
neiestāstīs, ka tas ir normāli. Nu ir tomēr dzīvē sadalītas lomas,
un es nekaunos no tā, ka esmu sieviete, un man patīk romantiskas
filmas ar laimīgām beigām, nevis tās, kur sievietes izmanto kā
gaļas gabalus. Pieņemu, ka vīrietim tas šķiet uzbudinoši, bet
sievietei kaut ko tādu skatīties ir perversi. Mēs nekad tādas
filmas mājās neesam skatījušies, un varu teikt, ka mūsu guļamistabā
arī bez tā viss notiek!”
Atbilde Nr. 2: „Jā! Esmu
pornozvaigzne!”
Tu saki:
„Savam vīrietim esmu kā pornozvaigzne. Kur to iemācījos? Man ir
talants – ha, ha, ha! Bet, ja nopietni, man to iemācīja
viņš.
Pirmajā reizē, kad viņš piedāvāja paskatīties pornofilmu kopā, man
bija šoks. Piekritu, bet neteiktu, ka patika. Nebija tā, ka mūsu
seksa dzīve būtu garlaicīga, bet nekādā ziņā tik vētraina kā tajā
filmā. Patiesībā bija tā, ka vairāk skatījos uz viņu – kā viņš
skatās filmu...
Sāku skatīties pornofilmas un arī gultā vairāk atraisīties tāpēc,
ka sapratu: viņam to vajag. Būtībā – lai izpatiktu viņam.
Neuzskatu, ka ir pazemojoši izpatikt mīļotajam vīrietim. Bet tad
atklāju, ka man pašai patīk daudz kas tāds, ko agrāk nebiju pat
iedomājusies...”
Atbilde Nr. 3: „Nezinu. Esmu
apjukusi...”
Tu saki:
„Kad pieķēru vīru skatāmies porno, sākumā biju apvainojusies uz
viņu. Zinu, ka vīrieši skatās „porņukus”, bet biju domājusi, ka
tikai tie, kam nav seksa. Man un vīram ar to lietu viss ir kārtībā,
tāpēc nesaprotu, kāpēc viņam kā tīnim jāslēpj pornofilmu diski
atvilktnē. Vispār kopš reizes, kad viņu pieķēru, man ir kompleksi.
Es taču nevaru sacensties ar tām filmām! Biju pat nolēmusi nopirkt
kādu maucīgu apakšveļu – nevis erotisku, bet tieši maucīgu –
zeķturus un tamlīdzīgi. Bet vēl neesmu saņēmusies. Man šķiet, vīrs,
tādā veļā mani ieraudzījis, sāks smieties... Domā,
vajadzētu?”
Pornofilma nav sievietes konkurente! Saruna ar psiholoģi
Jolantu Cihanoviču
Kāpēc vispār vajadzīgas pornofilmas?
Pornofilmas, tāpat kā seksuālās fantāzijas, mums palīdz izzināt
savas robežas. Tas ir kā aizliegtais auglis, kā savu seksuālo
robežu pārkāpums. Un tas vienmēr ir vilinoši.
Dažiem cilvēkiem ir tik izteiksmīgas filmiņas galvā, ka viņiem
nekādas pornofilmas nav vajadzīgas. Bet ir cilvēki, kas paši sev
filmas nerada, un viņiem ļoti palīdz, ja fantāziju var noskatīties
– ar tēliem, kas viņiem patīk, ar darbībām, kas viņiem šķiet
uzbudinošas un seksuālas.
Ne jau visas fantāzijas gribas īstenot. Ir tādas, kas mūs uzbudina,
bet ko nekad negribētu piedzīvot un realizēt dzīvē. Tas ir kā ar
šausmu filmām – tās skatās nevis tāpēc, ka gribētu ko tādu
piedzīvot, bet tāpēc, ka šīs filmas sniedz ļoti daudz
adrenalīna, emociju. Tā ir pasaule, kas mums dažādu iemeslu dēļ ir
simboliski svarīga un interesanta, bet kurā mēs negribētu nokļūt
reālajā dzīvē.
Pastāv mīts, ka pornogrāfija paredzēta tikai
vīriešiem.
Tas tiešām ir mīts, kas radies vēl pirms viduslaikiem, – sievietei
vajag tikai mīlestību, savukārt vīrietis grib tikai fizisko baudu.
Ilgu laiku pastāvēja uzskats, ka vīrietis ir kaut kas pilnīgi cits
nekā sieviete. Ja kaut kas patīk vīrietim, sievietei tas nevar
patikt – mēs taču esam tik atšķirīgi!
Tagad zinām, ka tik atšķirīgi nemaz neesam. Un mums visiem ir
seksualitāte. Sievietei sabiedrība ļoti ilgi prasīja, lai viņa savu
seksualitāti noliedz, lai viņa kalpo kā vīrieša īpašums. Viņas
uzdevums bija rūpēties tikai par vīra, nevis savu baudu. Tagad, kad
tas mainījies, ieguvēji ir visi – arī vīrieši. Agrāk laba sieviete
skaitījās tā, kas seksa laikā tikai guļ un domā par dzimteni, bet
skaidrs, ka ar sievieti – priekšmetu vīrietim ir mazāka bauda
veidot seksuālas attiecības. Vīrietis uzbudinās, ja redz, ka tas,
ko viņš dara, sievietei nav vienaldzīgs.
Protams, pirmie porno produkti bija vairāk balstīti uz vīriešu
fantāzijām, un šajās filmās sievietei vairāk ir priekšmeta loma.
Tāpēc arī sievietēm bija grūti ar to identificēties. Tā radās
uzskats, ka porno sievietes neinteresē. Kad sāka veidot pornofilmas
sievietēm, kas atspoguļo sieviešu fantāzijas, protams, arī
sievietēm parādījās vajadzība un vēlme šo porno skatīties. Pašlaik
pasaulē ir daudz porno, kas domāts sievietēm, un tam ir arvien
lielāks noiets.
Ir teiciens, ka vīrieši mīl ar acīm, bet sievietes – ar ausīm. Taču
katrs no mums uztver pasauli ļoti dažādi. Ir sievietes, kas
vislabāk uztver pasauli ar acīm, un ir vīrieši, kas vislabāk uztver
ar dzirdi. Ir cilvēki, kam svarīgākais ir tauste... Katram ir
vajadzīgi citi rīki, kas palīdz seksualitātei un rada
uzbudinājumu.
Bet katrs jau savu televizoru neskatīsies! Un, tā kā
paskatīties pornofilmu parasti iesaka vīrietis, sanāk, ka pāris
tomēr skatās vīriešiem domātas filmas.
Tas ir tāpat kā ar jebkuru citu filmu – reizēm šķiet: mani tas
neuzrunā. Bet var paraudzīties arī tā – tas ir stāsts par otra
cilvēka pasauli. Ja mans otrs ir svarīgs, tad mani interesē
iedziļināties viņa pasaulē. Tad man ir ļoti interesanti saprast –
nu kas tur ir? Ko tas vīrietis tur atrod? Un reizēm var
paņemt kādu ideju. Protams, svarīgi, lai apmierinātas būtu
abas puses. Abām pusēm ir ļoti svarīgi uzņemties atbildību par sevi
– te reizēm sievietes grēko.
Ja tikai sēžam un gaidām, ka vīrieti nāks, apčubinās, iedrošinās,
pierunās – tad skaidri iedodam ziņu, ka seksu vajag tikai vīrietim.
Gribi – organizē sev seksu, pierunā mani! Nu, un tad viņš arī
organizē kā filmā – tas ir veids, kā viņš saprot seksualitāti un
to, ko vēlas sieviete.
Sievietēm bieži šķiet, ka vīrietim jāzina, kā mūs apmierināt. Kā
lai viņš to zina? Ne viņš ir sieviete, ne viņam klitors, ne viņam
vagīna! Viņš nevar ne zināt, ne izjust, kas sievietei sagādā baudu.
Viņš to var uzzināt tikai no sievietes. Ja sieviete guļ kā beigta
zelta zivtiņa, vīrietis nezina, vai viņa vispār ir dzīva! Ir jādod
atgriezeniskā saite. Jāpasaka – tas, ko viņš darīja, bija
fantastiski, un jāpasaka tieši, ko viņš darījis
fantastiski.
Sievietes pornofilmas bieži uztver kā konkurentu. Ar
pornofilmu zvaigznēm taču nav iespējams
sacensties!
Mēs zinām, ka ”Džeimss Bonds” ir mākslas darbs un Čeburaška pa
ielām nestaigā, jo ir multfilmas varonis. Tas pats attiecas uz
pornofilmām. Vīrieši ļoti labi saprot, ka sievietes filmā ir
fikcija. Tāpat ir ar vīriešiem pornofilmās – erekcija ir zibenīga
un bezgalīga, sperma lido līdz Amerikai... Mēs arī labi zinām, ka
reālajā dzīvē tā nenotiek. Porno nav konkurents. Tad jau jebkas, ko
vīrietis redz, ir konkurents!
Porno nevaram izmantot kā mācību materiālu vienam par otru – to var
lietot tikai iedvesmai un iemeslam, lai viens otru izzinātu un
saprastu. Tas ir palīgs, lai eksperimentētu, saprastu, kas abiem
sagādā baudu un uzbudinājumu. Dzīvē es esmu tavs mācību materiāls,
tu esi mans mācību materiāls!
Ko lai domāju, ja vīrietis skatās porno viens pats?
Viņam ar mani nepietiek? Es viņam neesmu pietiekami
laba?
Gan vīriešiem, gan sievietēm ik pa laikam ir brīži, kad esam
apjukuši, mums ir problēmas, ar kurām cīnāmies un mēģinām ar tām
tikt galā. Ne vienmēr jūtamies gatavi par to runāt – arī tāpēc, ka
reizēm paši nesaprotam, kas notiek. Veidojas spriedze, no kuras var
tikt vaļā ar masturbāciju, un ir cilvēki, kuriem pornofilmas to
palīdz izdarīt visātrāk. Tas ir viens no veidiem, kā tikt galā ar
stresu. Reizēm tas ir tikai par to – nevis par seksualitāti vai
pāra attiecībām.
Reizēm, protams, tas saistīts ar attiecībām. Ja jūti, ka vīrietis
atsvešinās, ka tuvība pazudusi, tad jādomā, kā to atjaunot.
Pārmetumi parasti nepalīdz, tie vēl vairāk atsvešina. Palīdz
atklātība: man rūp, kā tu jūties, man rūp mūsu attiecības. Tā ir
iespēja parunāt par to, kas notiek. Iespēja rādīt, ka esmu
iemīlējusies savā vīrietī, viņu redzu viņu kā seksuālu būtni, gribu
būt viņam skaista. Varbūt vērts izdomāt kādu pārsteigumu –
sievietei nav jāgaida, lai vīrietis vienmēr pārsteidz viņu.
Paņēmieni, par kuriem raksta žurnālos, var likties banāli, bet
reizēm tiešām palīdz. Nu aizbrauc pie viņa uz darbu un pasaki: „Es
gribu tevi nolaupīt!” Aizbrauciet kaut kur! Izdari kaut ko tādu,
kas viņam varētu patikt. Kādu dienu it kā starp citu pasaki:
„Šodien esmu bez biksītēm.” Tādi mazi pārsteigumi var palīdzēt
atjaunot zudušo tuvību, un vienmēr ir vērts mēģināt.
Sievietei vispār ir tiesības teikt vīrietim, ka
pieķērusi viņu, masturbējot pie pornofilmas?
Ir būtiski saprast, kas tieši notiek. Varbūt viņam vienkārši ir par
maz vietas sev. Varbūt ir pavisam citādi – piemēram, viņam vajag
vairāk seksa un negribas katrreiz lūgties. Tad pornofilma ir
lielisks rīks, kā to risināt.
Mēs zinām, kā sevi vislabāk apmierināt. Reizēm gribas ātri,
nedomājot par otru cilvēku. Tāpat kā reizēm gribas skaisti kopā
papusdienot restorānā, bet reizēm apēst sviestmaizi pa ceļam uz
darbu. Reizēm gribam seksu tikai ar sevi. Punkts.
Negribu teikt, ka ir jāizliekas, ka neredzu, ja vīrietis regulāri
skatās pornofilmas vientulībā. Ja kaut kas šķiet mulsinošs vai
neskaidrs, par to jārunā, taču – neapdraudot otra robežas. Otram
cilvēkam vienmēr ir jāatstāj izvēles iespēja.
Seksualitāte jau nenozīmē tikai seksuālo aktu. Tas nozīmē arī
vairāk uzņemties atbildību par sevi, par savu gatavību seksam, par
savu uzbudinājumu. Reizēm izvēlies nedarīt neko un pēc tam skumsti,
ka nekas nenotiek. Ja nedarīsi, nekas arī nenotiks! Seksualitāte
nav nekas tāds, kas pats atnāk. Vai nu to sevī kop, pasniedz sevi
kā seksuālu būtni, vai – nē. Tā ir tikai tava izvēle.
Avots: www.kasjauns.lv