32 gadus vecas māmiņas stāsts: "Satiku savu sapņu vīrieti, taču meita tagad mani neieredz"

Lūk, sievietes stāsts un pēc tam arī psiholoģes komentārs par situāciju.
"Man ir 32 gadi, audzinu 15 gadu vecu meitu. Vienmēr esam bijušas tikai mēs abas. Es nevedu mājās vīriešus jau pēc dažiem randiņiem, nestāstīju viņai, ar ko esmu tikusies vai runājusi. Taču pērn iepazinos ar savu sapņu vīrieti. Vairākus mēnešus satikāmies, tad iepazīstināju viņu ar savu meitu. Viss gāja gludi, ja neskaita dažus sīkumus. Līdz kādu dienu viņa mūs pieķēra gultā un sāka kliegt, cik pretīgi mēs esam. Un ka viņa mani neieredzot. Parunājāmies. Likās, ka viss būs labi.

Bet tad kādu dienu viņa nebrīdinājusi atgriezās mājās agrāk un atkal pieķēra mūs gultā kailus. Sākās pamatīgs strīds, viņa kliedza, lai eju prom. Aizgāju. Pēc dažām stundām atgriezos. Mēģināju ar viņu runāties, bet bez rezultāta. Nezinu, ko darīt, kā tālāk rīkoties. Seksa jautājums it kā jau piemirsies, bet viņai nepatīk, ka man ir draugs. Nemitīgi strīdamies, meita regulāri izsaka dažādas piezīmes. Nezinu, kā man viņai izskaidrot, ka tāda ir dzīve.  

Psiholoģes komentārs
Manuprāt, ļoti labi, ka iepriekš neesat vedusi mājās vīriešus pēc gadījuma rakstura randiņiem. Taču, no otras puses, jūs neesat meitai likusi saprast, ka interesējaties par vīriešiem, un tas viņai varēja izveidot kļūdainu priekšstatu par pieaugušo attiecībām. Kā lai viņa zina, ka tāda ir dzīve, ja nekad šo dzīves pusi neesat viņai parādījusi? Un tagad meita pēkšņi pieķer jūs gultā ar vīrieti - un viņa tam absolūti nav gatava. 

Kādā veidā esat iepazīstinājusi viņu ar šo vīrieti? Vai viņš ir kļuvis arī par daļu no jūsu meitas dzīves? Jo - mēģiniet uz šo situāciju paraudzīties viņas pozīcijas. Jūs pati izklaidējaties, patīkami pavadāt laiku - protams, jums ir tādas tiesības. Bet kas viņai no tā? Pašlaik šķiet, ka nekas.

Jūsu vēstulē redzu provokatīvu faktu - ka pusaudžiem raksturīgā stilā stāstāt par sevi un vīrieti gultā. Pieņemu, ka šādā pašā stilā par šo jauno vīrieti runājat arī ar savu meitu. Ja tā ir taisnība, ir iemesls satraukumam. Uzskatu, viņai tāpat jau ir grūti pieņemt pārmaiņas - nemaz jau nerunājot par to, ka ir pieķērusi māti gultā ar šo vīrieti. Varbūt pienācis laiks ierīkot istabas durvīs krampīti vai atslēgu? 

Visticamāk, meita jums piedzima, kad bijāt vēl ļoti jauna, un tas noteikti nebija viegls laiks. Laikā, kad vajadzētu iet uz randiņiem un priecāties, jums jau bija mazulis (starp citu, kur ir viņas tēvs?). Visdrīzāk daudz ko dzīvē ir nācies palaist garām. Protams, ka jums ir tiesības uz pieauguša cilvēka dzīvi. Jums nav jāslapstās vai jājūtas vainīgai. Taču vajadzētu būt saprotošai.

Pieņemu, ka mazliet nožēlojat, ka tik jaunai jums vajadzēja atteikties no zināmas daļas dzīves. Par to der aizdomāties, lai labāk saprastu savas izjūtas. Jūs to pasniedzat kā meitas problēmu, bet iespējams, ka aiz tā slēpjas vairāk, nekā pati nojaušat. Neaizmirstiet, ka jūsu meita kļūst par seksuālu būtni. Iespējams, viņa uztraucas par attiecībām, par seksu. Iespējams, izjūt tipisku pusaudžu nemieru, uztraucas: "Vai es vispār kādreiz ar kādu iepazīšos?" Iespējams, viņai pašlaik ir svarīgi eksāmeni vai pārbaudes darbi, varbūt viņa uztraucas, ka varat palikt stāvoklī ar otru bērnu, un viņa tad aizbīdīsies otrajā plānā. Izskatās, ka agrāk jūs abas ir vienojusi ļoti stipra saikne, un tas ir lieliski.

Atcerieties - pusaudži ir kā lieli bērni. Viņiem vajag daudz mīlestības un uzmanības, kaut reizēm viņi paši to neatzīst. Jūs abas izjūtat bailes un nemieru, un par to ir jārunā. Parunājieties ar viņu mierīgi, nevis centieties ko izskaidrot pašā strīda karstākajā brīdī. Negaidiet nākamo konfliktu vai divdomīgo situāciju - izrunājiet visu jau iepriekš. Domājiet dziļāk - aizvainojošās piezīmes, ko meitene izsaka, patiesībā nozīmē bailes.

Varbūt vispirms jums vajadzētu izrunāties ar kādu labu draudzeni, bet pēc tam, kad runāsiet ar meitu, atcerieties - viņa nav jūsu draudzene, bet gan meita, kurai esat vajadzīga. Aizejiet kaut kur abas kopā pēcpusdienā vai brīvdienā, izdomājiet kādu izklaidi - par spīti tam, ka izskatās, ka viņa jūs neieredz. Pasakiet, ka vēlaties pabūt tikai ar viņu divatā - un tas būs iemesls jums abām parunāties. Un neņemiet to, ko viņa teiks, pārāk tuvu pie sirds. Centieties saprast, kas slēpjas aiz viņas vārdiem, ko viņa jūt. Un ļaujiet viņai saprast - lai kas arī notiktu, jūs esat un vienmēr būsiet viņas mamma.

No portāla Jauns.lv