"Māte teica, ka sekss ir slikts. Tagad neveidojas attiecības..."

Var masturbēt un tādā veidā izzināt savu ķermeni, apzināties savu seksualitāti, iemācīties gūt orgasmu. Tajā pašā laikā sekss ir nodarbe, ko gribas darīt kopā ar otru cilvēku. No seksualitātes nav jākautrējas, bet partneris jāaicina, lai parāda un iemāca, ko un kā darīt. Tas ir līdzīgi, kā mēs sevi pilnveidojam citās dzīves jomās. Apgūstot jaunu datorprogrammu, nekautrējamies kādam pajautāt, kā tas jādara. Vēl piemērs — es gribu zīmēt. Ja uz lapas vienas puses nekas nesanāk, pagriežu otru pusi un mēģinu vēlreiz. Nav iespējamas sliktas atzīmes par to, ka kaut ko nevar izdarīt seksā. Sekss ir sajūtu gūšana. Nav tā, ka kādā brīdī kāds izrakstīs apliecību, ka seksuāli tu esi ļoti pareizs un tagad tu visu vari un proti. Varbūt tā vietā, lai gaidītu ideālo rezultātu, savam vīrietim jāsaka mīļi vārdi, jādara mīļas lietas un jājūtas seksuālai. Un tikai tad seko tehnikas jautājums.

Ikvienam ķermenis un juteklība ir doti, lai tos izmantotu.

Vēl svarīga ir pašapziņas celšana un seksualitātes kā vērtības apziņa — man patīk sekss, juteklība, patīk mīlēšanās. Neviens man nevar noteikt, ka tas ir slikti. Galvenais, ka man tas ir labi. Ir jāiemācās seksu vērtēt kā pozitīvu parādību. Tā, ka māte kādreiz teikusi: sekss ir slikts, ir viņas pieredze un izvēle. Iespējams, mātes dzīvē ir bijis slikts periods, bet meitai tas atkārtoti nav jāizdzīvo. Es zinu, ka viņai tā bija, bet nenesu to sev līdzi. Bērnībā daudzas lietas ir teiktas, piemēram, tu esi piņņaina, pārāk resna, pārāk tieva, neveikla, bet es sev patīku un veidoju sev juteklisku un interesantu ikdienu. Ja grūti tikt galā ar mātes doto bagāžu par dažādām dzīves norisēm un patiesībām, vajag pajautāt sev: cik man ir gadu? Un tad jājautā: cik ilgi vēl skatīšos, kā dara mamma, cik ilgi bez domāšanas vēl pieņemšu viņas viedokli kā absolūto patiesību? Māte ir tuvs, tomēr cits cilvēks. Ikvienam ir tiesības dzīvot savu dzīvi. Ikvienam ķermenis un juteklība ir doti, lai tos izmantotu.