Kā vienoties, ja partneris nevēlas svinēt Valentīna dienu

Par to, kā vienoties par Valentīndienas svinēšanu, sarunā ar Mammamuntetiem.lv stāsta psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite Diāna Zande.

Ja pārī nav vienprātības

Domājot par tādu praktisku jautājumu kā Valentīna dienas svinēšanu, labākais ir, ja abiem partneriem ir vai nu patika pret šiem svētkiem un vēlme tos piedzīvot, vai otrādi – abiem tie ir vienaldzīgi. Ja vienam patīk šie svētki, bet otram nē, tad ir grūtāk. Tāpēc viena no lietām, kas būtu jādara, ir jāpārrunā, kā pāris varētu svinēt Valentīndienu. “To nevajadzētu darīt 13. februārī, bet laicīgāk. Tāpat šo jautājumu, ja kādam tas ir svarīgs, nevajadzētu ignorēt. Tas ir tāds pats jautājums par pāru attiecībām, kā citi jautājumi – kā mēs svinam svētkus, kā mēs pavadām brīvdienas, kā mēs tērējam naudu, kā gatavojam ēst un dalām mājas darbus? Svētku svinēšana ir tikai viens no jautājumiem, kas pārim ar laiku ir jāizrunā,” norāda speciāliste.

Kāpēc man tas ir svarīgi 

Ja vienprātības pārī nav, tad ieteicamākais būtu meklēt zelta vidusceļu, kā šo dienu pavadīt. Un, runājot par to, kā svinēt, ļoti svarīgi ir otram pastāstīt par savām vajadzībām un vēlmēm – izstāstīt, ne tikai, kā es gribētu šo dienu pavadīt, bet arī pastāstīt kāpēc man tas ir tik svarīgi? “To nevajadzētu pasniegt prasību stilā, bet gan izstāstīt, kas mani tik ļoti iepriecina un kāpēc? Piemēram, man ir ļoti svarīgi saņemt ziedus vai komplimentu, jo tā es jūtos mīlēta un tev svarīga. Es pasaku, kas man ir svarīgi un – kāpēc man tas ir svarīgi. Mēs bieži vien to nepasakām, taču gaidām, ka otrs uzminēs mūsu domas,” stāsta speciāliste, uzsverot, ka šādi savas vēlmes un vajadzības otram vajadzētu pastāstīt par visiem svarīgajiem dzīves jautājumiem. Tas palīdzes partnerim labāk saprast otra redzējumu.

Ja mīl, viņš zina, ko es gribu!

Varētu šķist – vai tad tā ir mīlestība, kad viss tiek sarunāts? Vai tad, ja cilvēks otru mīl, viņš nezinās, kā iepriecināt otru? Vai šāda savu vēlmju pateikšana nav tāda kā tirgošanās? Diāna Zande atzīmē – nē, tirgošanās tā nav gan, taču speciāliste iezīmē attiecību modeli, kas drīzāk izskatās pēc tirgošanās principa. “Tas, kā nevajadzētu šādas sarunas vest ir ultimātu uzstādīšana – ja tu man uzdāvināsi ziedus, es tev uztaisīšu vakariņas. Šis jau vairs nav stāsts par tuvām attiecībām – ja tu man dosi, tad es tev došu, kāpēc man jāpiekāpjas pirmajam…? Šeit jau sākas cīņa par varu – kurš kuru uzvarēs,” norāda speciāliste. 

Ir būtiski, lai pāris tomēr spēj izrunāties. Tad, kad es saprotu, ka otram šie svētki nav nozīmīgi, bet man ļoti, ļoti kārojas nelielu uzmanību un es spēju paskaidrot kāpēc, bet vienlaikus spēju pieņemt arī, ka es to varu nesaņemt, tādā gadījumā jau tas ir ceļš uz saprašanos, jo ļoti svarīgi, lai šī diena neizvēršas par savstarpējo karošanu. 
Iespējams, ja viens no pāra otram pastāstīs, kāpēc viņam ir tik svarīgi saņemt mazu uzmanības apliecinājumu, otram arī nebūs grūti vai nu sagatavot mazu dāvanu vai uzdāvināt ziedus. Ja šāda vienošanās izdodas, pēc tam ir ļoti svarīgi pateikties otram par veltīto uzmanību, dāvanu, ziediem. Tas partneri mudinās arī turpmāk iepriecināt otru.

Ja tomēr gaidīto ziedu nav

Ja tomēr pat pēc izrunāšanās un savu vēlmju pastāstīšanas otrs tomēr nekādi nereaģē un gaidītās uzmanība netiek saņemta, ir vērts situāciju apdomāt, taču nedramatizēt. “Šeit vietā būtu pārdomāt, vai es varu ar to sadzīvot? Atzīt sev – jā, man ir šis partneris, kas man ļoti patīk, bet viņš nesvin Valentīna dienu, kas tik ļoti patīk man. Vai es varu to pieņemt?” jautājumus, kas būtu jāpārdomā ieskicē specialiste. Viņa arī piemetina, ka pēc tam ļoti svarīgi ir nesūkstīties, bet gan pieņemt to, ka partnerim tas neinteresē, un saskatīt partnerī citas, labās īpašības.