Sekss ar mīļāko ir labāks... Vai patiešām?

„Es nespēju izturēt vīra pieskārienus un maiguma izpausmes. Tas sākās pēc otra bērniņa piedzimšanas. Visas rūpes ir uz maniem pleciem. Vīrs vakarā sagaida, kad aizmigs bērni, un mēģina mani „pierunāt” pamīlēties. BET ES NEGRIBU! Kad viņš man pieskaras, gribas lēkt ārā no gultas vai uzšaut pa rokām, lai liekas mierā. Reizēm it kā pienākuma pēc piekrītu seksam, bet tad nespēju sagaidīt, kad viņš beigs un aizies gulēt. Jūtu, ka viņš pēc smēķēšanas nav iztīrījis zobus, pēc darba nav bijis dušā utt. Esmu centusies viņam paskaidrot, kā jūtos, ka vēlos kādu palīdzību, jo nespēju viena tikt galā ar bērniem, mājas soli un visu pārējo. Pēc tādas dienas prāts uz seksu nenesas, tikai uz gulēšanu. Viss velti. Seko skandāls. Vīrs pasaka, ka laikam esmu frigida un tādas esot neārstējamas. Mērs bija pilns, man tagad ir mīļākais. Man pat gribas seksu ar viņu! Arī par libido trūkumu vai frigiditāti nav jādomā, jo viss notiek. Kopā ar mīļāko seksu baudu, nevis domāju par to, kas rīt jānopērk veikalā un ka nedrīkst aizmirst samaksāt tālruņa rēķinu. Kopā ar mīļāko jūtos daudz labāk nekā ar vīru, bet nespēju vīram pateikt, ka man ir cits un vēlos no viņa aiziet. Vai vaina ir audzināšanā? Māte jau no bērnības man potēja, ka mīļākais ir kaut kas nenormāli slikts un seksam ar laulības laimi nav nekāda sakara. Tas tika domāts tā, ka neviena cita vīrieša nedrīkst būt līdz pat mūža galam, ja arī seksā ar esošo partneri nav saskaņas. Bet es nespēju gulēt blakus vīrietim, no kura pieskārieniem man uzmetas zosāda...”

Atbild seksologs Arturs Šulcs:
"Šī ir klasiska situācija Latvijā — vīrieši par poligāmiju runā, sievietes dara. Šajā gadījumā sievai jārunā ar vīru par savām izjūtām, cenšoties neaizvainot viņu vai pazeminot viņa pašvērtējumu. Jārunā, kā jūties, ja vīrietis ierāpjas gultā nemazgājies, kā jūties, ja vīrietis atsevišķās situācijās nerīkojas korekti, piemēram, mēģina piedāvāt seksu, ja Tu esi ļoti nogurusi. Es ieteiktu šajā brīdī vēl nepārraut attiecības ar vīru, kamēr nav izmēģināts viss, lai šīs attiecības uzlabotu, kā arī ieteiktu vīram neteikt par paralēlajām attiecībām. Ja attiecības ar mīļāko sievietei dod spēku dzīvot un pat izdzīvot, attīstīties, par sevi pastāvēt un izvairīties no depresijas, tās nevajag pārtraukt. Tā lielā mērā ir vīra problēma, ka viņš nespēj sievietei dot to, ko viņa vēlas. Tas ir kultūras jautājums, ka viņš nespēj mazgāties un sevi kopt. Loģiski, ka šādā situācijā sieviete izvēlas labāko. Un galvenais neieslīgt pašpārmetumos, jo sieviete līdz šim ir dzīvojusi pozitīvu emociju badā. Šajā situācijā sievietei ir nepieciešams emocionālais atbalsts, pozitīvā enerģija, ko var iegūt kopā ar mīļāko. No paralēlajām attiecībām ieguvējs ir arī vīrs, jo sieva ir mierīgāka, līdzsvarotāka un neļauj neapmierinātībai iziet no sabiedrībā pieņemtajiem rāmjiem. Ja attiecības ar vīru ir pavisam sabrukušas, tad gan vajag šķirties un nebaidīties no šā soļa."