Latvija ir līdere HIV izplatības ziņā. Riska grupā – sievietes pēc menopauzes

Nupat atsākušies biedrības rīkotie semināru cikli “HIV pacients ģimenes ārsta praksē Latvijā”, kuru galvenais vadmotīvs ir pavēstīt ģimenes ārstiem, kā iespējami ātrāk pamanīt HIV infekciju, ja kādam no viņa pacientiem gadījies saslimt. Kā saka Andris Veiķenieks, diemžēl mūsu valsts arī ieņem stabilas līderpozīcijas novēlotā HIV diagnostikā, kā arī HIV inficēto sieviešu kumulatīvo rādītāju ziņā. Pie līdervalstīm pieder arī Igaunija un Portugāle. 

Biedrības “AGIHAS” vadītājs atzīst – Austrumeiropā HIV infekcija raksturīga tieši heteroseksuālā sabiedrībā.

“Tā ir pagātne, kad šī infekcija skāra tikai kādas konkrētas sabiedrības grupas – homoseksuālus pārus, narkotiku lietotājus u.tml. Tāpēc savu HIV statusu vajadzētu pārbaudīt ikvienam, un īpaši, ja cilvēkam ir aktīva seksuālā dzīve ārpus monogāmām attiecībām.” Andris Veiķenieks gan uzsver, ka tas nenozīmē izlaidīgu, izvirtušu dzīvesveidu: “Pietiek pat ar vienu jaunu partneri, lai inficētos.” 

Īpaši pakļautas riskam inficēties ar HIV ir sievietes pēc menopauzes, un skaidrojums tam ir vienkāršs – sievietei vairs nav jāsatraucas par nevēlamu grūtniecību, turklāt nav retums, ka šajā vecumā sieviete ļaujas tā sauktajiem kūrorta romāniem. Bērni ir lieli un uzsākuši savu patstāvīgo dzīvi un itin bieži tiek šķirta laulība vai arī sieviete kļuvusi par atraitni, jo, kā zināms, vīriešu dzīvildze mūsu valstī ir zemāka, un sieviete ļaujas jaunām romantiskām attiecībām. Andris Veiķenieks uzsver: “Šīs sievietes nevar uzskatīt par sociāli mazatbildīgākām vai izvirtušākām, jo sekss ir normāla, dabīga cilvēka dzīves sastāvdaļa. 

Ir tikai normāli, ka sieviete arī pēc menopauzes un izirušajām līdzšinējām attiecībām joprojām vēlas tuvību. Taču mūsu sabiedrībā pietrūkst seksa kultūras. 

Kaut vai runājot par prezervatīvu lietošanu – nevajag šo atbildību atstāt tikai vīriešu ziņā. Ja sieviete somiņā nēsā līdzi prezervatīvu, tas nav nekāds kauns, bet gluži otrādi – viņa vēlas pasargāt sevi.” 
Jāpiebilst, ka šis ir pirmais gads, kad jaunatklāto HIV gadījumu kumulatīvais rādītājs Latvijai ļauj ierindoties otrajā vietā nevis pirmajā kā līdz šim. Šajā ziņā mūs apsteigusi Malta, taču tikai par niecīgām procentu simtdaļām. Turklāt pētījuma dati liecina, ka Latvijā jaunieši uzsāk seksuālas attiecības vidēji 17 gadu vecumā. Tātad arī 14 gados un pat jaunāki. Biedrības “AGIHAS” vadītājs uzskata, ka 7. vai 8. klase būtu īstais laiks, kad nopietni runāt ar pusaudžiem par reproduktīvo veselību, tostarp informējot par HIV u.tml.: “Bet skolā trūkst veselības mācības, un to pierāda grūtniecību skaits skolnieču vidū, kas vairs nav uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi gadījumi.”